Jaunākie ārējās tirdzniecības dati apliecina Latvijas eksportētāju elastību un dzīvotspēju

2014. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2.8%. Mēneša laikā preču eksporta vērtība sarukusi par 1.8%, bet importa - par 3.6%. Līdz ar mazāku preču eksporta kritumu Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās.

Aprīlī salīdzinājumā ar martu visstraujāk saruka augu valsts produktu, satiksmes līdzekļu un ķīmiskās rūpniecības ražojumu un tekstila izstrādājumu eksports. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta kritums aprīlī nav uzskatāms par tendenci, jo šīs nozares pasūtījumiem diemžēl ir neregulārs raksturs un samazinājumu salīdzinājumā ar martu noteica satiksmes līdzekļu eksporta pieaugums saistībā ar kuģu eksportu martā. Ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports samazinājumu par 10.1 milj. eiro salīdzinājumā ar martu galvenokārt noteica medikamentu eksporta kritums uz Uzbekistānu un biodīzeļa un tā maisījumu izveduma kritums uz Somiju. Preču eksportā salīdzinājumā ar martu pieauga parastie metāli un to izstrādājumi, plastmasas izstrādājumi, pārtikas rūpniecības ražojumi, minerālprodukti, optiskās ierīces un aparatūra, mehānismi un mehāniskās ierīces.

Gada laikā preču eksporta vērtība pieaugusi nedaudz – tikai par 0.7%. Aprīlī pieaugums gada griezumā saglabājās praktiski visās Latvijai nozīmīgākajās eksporta preču grupās, izņemot satiksmes līdzekļus, parastos metālus un pārtikas produktus (neliels kritums).

Šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.1%, uzrādot kāpumu gandrīz visās galvenajās eksporta preču grupās, izņemot parastos metālus un tā izstrādājumus un satiksmes līdzekļus.

Savukārt eksporta struktūrā valstu griezumā ir manāmas izmaiņas, piemēram, pieprasījuma mazināšanās pēc Latvijas eksporta precēm Igaunijā, Somijā un Vācijā tiek kompensēta ar diezgan būtisku eksporta kāpumu un eksporta tirgus daļu pieaugumu Lielbritānijā, Polijā, Zviedrijā u.c. valstīs, kurās iekšzemes pieprasījums saglabājas stabils. Preču eksporta plūsma uz eiro zonu gada pirmajos četros mēnešos sarukusi par 4%, bet uz ne-eirozonas valstīm (Dāniju, Lielbritāniju, Poliju, Zviedriju) eksports pieaudzis par 15%. Arī uz NVS valstīm preču eksports palielinājies - attiecīgi par 2%, tai skaitā uz Krieviju - par 0.7%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem martā un aprīlī bija vērojams pakāpenisks eksporta gada tempu sarukums uz Krieviju, tomēr aprīlī salīdzinājumā ar martu eksportā uz Krieviju bija kāpums par 5.1%. Kopumā četros mēnešos eksportā uz Krieviju sarucis tekstila izstrādājumu un elektroiekārtu eksports, bet pieaudzis pārtikas produktu un mehānismu eksports.

Četros mēnešos ievērojami (par 34.3%) pieaudzis eksports uz Amerikas kontinentu, tomēr nevis uz ASV (kur vērojams kritums par 1.8%), bet mūsu eksportētāji savu preču noieta tirgu atraduši dažādās eksotiskākās valstīs, piemēram, Haiti, kur janvārī (par 5.5 milj. eiro) un aprīlī (kopsummā par 10.1 milj. eiro) eksportēti kviešu rudzu maisījumi, kā arī dažādi plastmasas izstrādājumi. Tāpat tiek eksportēts uz Brazīliju, Meksiku, Venecuēlu u.c. valstīm.

Saskaņā ar 1. ceturkšņa datiem Latvijas eksporta tirgus daļas kopējā pasaules importā turpināja pieaugt, kas apliecina Latvijas eksportētāju mobilitāti un spēju diezgan veiksmīgi pārorientēt savu preču noieta tirgus.

Preču importa vērtība gada laikā sarukusi par 4.6%. Preču importā galvenokārt vērojams eksportam nepieciešamo starppatēriņa preču un investīciju jeb kapitālpreču importa kritums, kas, visticamāk, ir saistīts ar investoru piesardzību saistībā ar neskaidro ģeopolitisko situāciju Ukrainas un Krievijas kontekstā.

Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka aprīlī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz uzlabojās, bet maijā tas atkal pasliktinājās. Tas norāda, ka ražotāju optimisms mazinājies līdz ar iespējamu nākotnes pieprasījuma samazināšanos vairākās tirdzniecības partnervalstīs. Ņemot vērā politiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos austrumu kaimiņvalstīs, pieaugusi arī ārvalstu un pašmāju investoru piesardzība, bet nepietiekami ieguldījumi ražošanas attīstībā var kavēt eksporta un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tomēr līdzšinējā eksporta tirgus daļu dinamika un eksporta struktūra pēdējo gadu laikā ir kļuvusi diversificētāka gan attiecībā uz eksporta preču klāstu, gan arī uz tirdzniecības partneriem, palielinot eksporta izturību un elastību pret iespējamiem ekonomiskiem triecieniem.

Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma ir investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu produktu ražošanā, uzlabojot savu konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor's lēmums maijā paaugstināt Latvijas kredītreitingu, nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu, ļauj cerēt, ka tiks stiprināta investoru uzticība un veicināta eksporta potenciālam tik nepieciešamo investīciju ieplūde Latvijā.