Jūlijā gada inflācija turpināja samazināties; ievērojamāks inflācijas kritums gaidāms nākamgad

Gada inflācija jau otro mēnesi pēc kārtas mazinājās, jūlijā sasniedzot 4.3%. Lai gan jūlijā stājās spēkā pārmaiņas gan akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļu likmēs, kas kāpināja dabasgāzes (+16.9%) un tabakas izstrādājumu (+1.0%) cenas, kopējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0.3%. Kopējā cenu līmeņa samazināšanos veicināja gan cenu stabilizēšanās pasaulē, gan sezonāli faktori.

Naftas cenām pasaules biržās pagājušajā mēnesī bija diezgan stabilas, un arī Latvijā degvielas cenas nemainījās. Savukārt pārtikas cenās bija vērojams kritums. To galvenokārt noteica nozīmīgs dārzeņu cenu kritums mēneša laikā – par 14.2%, tādējādi dārzeņu cenas bija 12.6% zem iepriekšējā gada līmeņa. Dārzeņu cenas joprojām mazina gan importēto dārzeņu cenu kritums, gan Krievijas aizliegums importēt dārzeņus no Latvijas un citām Baltijas valstīm, kas vairo vietējo piedāvājumu. Cenu kāpumu bremzējuši arī sezonāli faktori, kā ietekmē nozīmīgi – par 6.3% - mazinājušās apģērbu un it īpaši apavu cenas.

Sagaidāms, ka cenu līmenis tuvākajos mēnešos būs visai stabils, bet gada inflācijā būtisks kritums gaidāms nākamgad. Šī gada otrajā pusē patēriņa cenas ietekmēs dabasgāzes akcīzes nodokļa likmes kāpums, un tas var papildus sadārdzināt arī citu sektoru produkciju, piemēram, siltumenerģiju, ko iedzīvotāji īpaši izjutīs, sākoties apkures sezonai. Pasaules preču tirgos valda neskaidrība. Preču cenas pašlaik nozīmīgi svārstās eiro zonas un ASV problēmu ietekmē. Pārtikas cenu attīstību noteiks jaunās ražas apjoms, tomēr iespējamā cenu krituma ietekme līdz mazumtirdzniecības cenām, visdrīzāk, nonāks ar vairāku mēnešu nokavēšanos. Pagājušajā nedēļā atkal par 10% samazinājās naftas cenas pasaules biržās, gandrīz sasniedzot maija līmeni. Tomēr arī par to turpmāko attīstību ir daudz neskaidrību, piemēram, saistībā ar politisko nestabilitāti atsevišķās naftas ieguves valstīs. Pasaules cenu pārmaiņu ziņā jāapzinās, ka Latvija tās ietekmēt nevar, tomēr krasas patēriņa cenu svārstības ilgākā termiņā mazināt varam – ja tiks veicināta konkurence vietējā tirgū, kas motivētu arī efektīvākas ražošanas attīstību.