Jūlijā ražotāju cenu kāpums eksporta precēm mazāks nekā kopumā

Ražotāju cenas jūlijā auga par 0.5%.To daļēji noteica energoresursu izmaksu kāpums pasaulē, kas bija vērojams pirmajā pusgadā, un jūlijā ar novēlošanos atspoguļojās siltumenerģijas cenās – galvenokārt paaugstinot kopējo iekšzemē ražoto preču ražotāju cenu līmeni (tas kopumā auga par 0.7%).

Kamēr nav aktīva siltumenerģijas patērēšanas sezona, enerģijas cenu pieaugums, iespējams, vēl pilnībā neizpaužas citu nozaru produkcijas sadārdzinājumā. Tajās ražotāju cenu pārmaiņas lielā mērā saistītas ar resursu cenu pārmaiņām. Piemēram, jūlijā turpināja sarukt pasaules metālu cenu indeksi, un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, metālu un to izstrādājumu ražošanai bija lielākais devums ražotāju cenu indeksa samazinājumā. Turpretī lielākais devums ražotāju cenu kāpumā bija enerģijas ražošanai, kā arī koksnes un tās izstrādājumu ražošanai. Pasaulē nozīmīgs koksnes resursu cenu kāpums nebija vērojams, bet šī nozare ir mazāk atkarīga no importētajām izejvielām. Eksporta ražojumu konkurētspēja izmaksu dēļ cietusi mazāk, jo siltumenerģija un gāzes apgāde ir galvenokārt uz iekšējo tirgu vērstas nozares. Ražotāju cenu kāpums eksporta tirgum paredzētajām precēm bija tikai 0.2%.

Tā kā pasaules tirgū galveno resursu un izejvielu cenu kāpums ir atjaunojies, arī tuvākajos mēnešos ražotāju cenas varētu pakāpeniski pieaugt – galvenokārt enerģijas un pārtikas izejvielu cenu kāpuma dēļ. Tā kā ražas nesasniedz gaidīto apmēru, jau patlaban pasaulē strauji aug labības cenas. Lai gan Latvijā graudaugu raža šogad ir laba, tas būtiski nemaina cenu tendences. Iespēja eksportēt par augstāku cenu ražotājiem ļauj palielināt cenu arī iekšzemes patēriņam domātajai produkcijas daļai. Pozitīvā ziņa šajā jomā ir lielāki ienākumi no eksporta.