Jūlijā tekošā konta deficīts samazinās

2012. gada jūlijā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājās līdz 22.2 milj. latu. Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības saldo būtiski nemainoties, tekošā konta deficīta samazināšanos ietekmēja kārtējo pārvedumu (galvenokārt Eiropas Savienības fondu) ieplūde.

Preču eksports jūlijā auga straujāk nekā imports, un preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās (līdz 144.9 milj. latu).  

Daļēji preču ārējās tirdzniecības deficītu kompensē pozitīvais pakalpojumu tirdzniecības saldo. Tas gan jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz samazinājās (līdz 84.8 milj. latu). Pakalpojumu eksports būtiski nemainījās. Bet pakalpojumu imports pieauga (būvniecībai, sakaru pakalpojumiem un nedaudz arī braucieniem). Arī pakalpojumu eksportā sezonas dēļ pieauguši būvniecības un braucienu pakalpojumi. Pieaugums jūlijā bija vērojams arī informācijas un datorpakalpojumiem. Taču pēc vairāku mēnešu kāpuma jūlijā sarucis pārvadājumu pakalpojumu eksports. Šis samazinājums vērojams dažādos pārvadājumu veidos. Par preču pārvadāšanas ar jūras transportu intensitātes samazināšanos liecina arī to raksturojošie Baltic Dry un Harpex indeksi, kas jūlijā sāka samazināties un pagaidām vēl nav atguvušies. Tādēļ būtisks jūras pārvadājumu eksporta pieaugums tuvākajos mēnešos nav gaidāms.

Ienākumu konta negatīvais saldo jūlijā nedaudz samazinājās (līdz 21.0 milj. latu). Šajā mēnesī iepriecināja arī nozīmīgs kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo pieaugums (līdz 58.8 milj. latu). Jūlijā no ES tika saņemtas gan subsīdijas, gan citu fondu līdzekļi. Kopējais saņemto ES fondu līdzekļu apjoms jūlijā bija 96.2 milj. latu. Tas ietekmēja arī Latvijas maksājumu bilances kapitāla konta pozitīvā saldo pieaugumu līdz 47.1 milj. latu.

Finanšu kontā jūlijā veidojās 92.1 milj. latu deficīts. Tiešo investīciju plūsmas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz pieauga (36.5 milj. latu).

Tekošā konta mēnešu vērtības ir svārstīgas un tā deficīta samazinājums atsevišķā mēnesī var neliecināt par ilglaicīgu tendenci. Tomēr jāatzīmē nokārtotie ES fondu finansējuma ieplūdes jautājumi, kā arī tas, ka, neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos, Latvijas eksportētāju konkurētspējas uzlabojumi ļauj palielināt tirgus daļas nozīmīgu partnervalstu importā. 

Latvijas maksājumu bilance (dati)