Jūnijā naudas daudzums apgrozībā nedaudz samazinās; pieaug skaidrā nauda un iedzīvotāju noguldījumi

Ekonomiskās aktivitātes nostiprināšanās Latvijā stabilizējusi naudas daudzumu apgrozībā. 2010. gada jūnijā naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, gan nedaudz samazinājās, bet M3 gada pieauguma temps turpināja augt un sasniedza 5.5%.

Naudas apjomu jūnijā pozitīvi iespaidoja ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un ilgstošajām Jāņu brīvdienām saistīts skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums - tās daudzums apgrozībā palielinājās par 2.6%. Nozīmīgs (+1.4%) bija arī mājsaimniecību noguldījumu kāpums (latu noguldījumi pieauga vēl straujāk - par 3.0%), norādot uz potenciāli stimulējošu ietekmi iekšzemes pieprasījuma atjaunošanā. Tomēr iekšzemes noguldījumu kopapjoms jūnijā saruka par 1.4%, mazinoties atsevišķu valsts sektora uzņēmumu termiņnoguldījumu atlikumam.

Jūnijā turpināja sarukt iekšzemes kredītu atlikums - mēneša laikā par 0.9%, straujāk samazinoties kredītiem nefinanšu uzņēmumiem, bet lēnāk - mājsaimniecībām. Līdz ar to kredītu gada samazinājuma temps jūnijā bija 7.6%.

Naudas piedāvājuma dinamika atbilst pozitīvajām tendencēm tautsaimniecībā kopumā, turklāt jūnijā vērojamajā attīstībā jāatzīmē būtiska līdzekļu koncentrācija likvīdākajā naudas piedāvājuma daļā M1, kas mēneša laikā pieaugusi par 3.5%. Šī no pieprasījuma noguldījumiem un skaidrās naudas sastāvošā naudas rādītāja kāpums palielina iespēju, ka likvīdie uzkrājumi ātrāk tiks novirzīti patēriņam, līdz ar to veicinot arī ražojošā sektora izaugsmi. Savukārt kreditēšanu līdz ar uzņēmēju un mājsaimniecību aizņemties spējas kāpumu varētu veicināt arī Latvijas Bankas veiktā noguldījumu iespēju procentu likmju samazināšana, kas veikta ar mērķi motivēt bankas tām pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai.