Kāpēc priecē arī niecīgā mazumtirdzniecības 2. ceturkšņa izaugsme?

Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni ir tikai nedaudz (par 0.5%) palielinājies. 2. ceturkšņa nozares sniegums pirmajā mirklī šķiet tikpat skumjš kā šīs vasaras laikapstākļi, tomēr tā gluži nav – arī šāds rezultāts vērtējams kā labs, jo ļoti straujās izaugsmes dēļ 1. ceturksnī - varēja gaidīt kritumu. Turklāt gada pieauguma temps joprojām ir saglabājies augsts, salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni augot par 5.2%.

Jāatzīst, ka vismaz aprīlī es gaidīju prāvu kritumu, jo pērn siltajās Lieldienu brīvdienās pārdošanas apjomi sasniedza ļoti augstu līmeni, un tik labu rezultātu šogad nebija pamata gaidīt.

Siltas un garas Lieldienas brīvdienas nebija tikai Latvijas fenomens, strauju izaugsmi pērnā gada aprīlī varēja novērot arī citviet Eiropā, īpaši mūsu kaimiņvalstīs, lai gan visspilgtāk "pīķis" iezīmējās tieši Latvijā (sk. attēlu). Savukārt labā pārdošanas apjomu izaugsme šā gada 1. ceturksnī bija redzama tikai Latvijā. Tas galvenokārt saistāms ar zemākas bāzes efektu – faktu, ka 2014. gada janvārī – februārī pēc eiro ieviešanas pircēju aktivitāte bija kūtrāka. To noteica prāvāki skaidrās naudas (latos) tēriņi pirms gadu mijas un neliela uzkrājumu atjaunošanas tendence jau eiro valūtā. Uz pērnā gada snieguma fona 2015. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums izskatās iespaidīgs.

Pārdošanas apjomu kritums pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas bija vērojams arī Igaunijā 2011. gadā. Jāatzīst, ka Lietuvā šīs īstermiņa svārstības valūtas maiņas dēļ nebija tik asas, lai gan neliels kritums 2015. gada janvārī patiešām ir redzams.

Tirdzniecības apgrozījumu gan ietekmē vēl daudzi citi faktori – pirktspējas pieaugums, ēnu ekonomikas mazināšanās (īpaši degvielas pārdošanas segmentā), laikapstākļi, ārvalstu viesu pirkumi u.c. Šos faktorus nedaudz vairāk iztirzāju savā  iepriekšējā mazumtirdzniecības komentārā.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pārmaiņas salīdzināmās cenās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā (%, kalendāri izlīdzināti dati)

Datu avots: Eurostat un Centrālā statistikas pārvalde