Kapitāla aizvietošana ar darbaspēku uzņēmumos var palīdzēt mazināt arī ilgstošo bezdarbu

Lai gan vairāki analītiķi bija pesimistiski par nodarbinātības uzlabošanos pēc vasaras mēnešiem, septembrī bezdarba samazinājums turpinājās. Reģistrētā bezdarba līmenis septembrī saruka pat nedaudz straujāk kā jūlijā un augustā - par 0.4 procentu punktiem, mēneša beigās samazinoties līdz 14.6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Brīvo darba vietu skaits Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) reģistros, beidzoties sezonāliem darbiem, septembrī gan nedaudz saruka (līdz 3.4 tūkst.), tomēr pastāvīgu darbu atradušo bezdarbnieku skaits pieauga līdz 7.1 tūkst., apstiprinot Latvijas Bankas prognozes, ka rudenī būtisku bezdarba kāpumu nepiedzīvosim.

Nodarbinātības kāpumu, visticamāk, noteiks ne tikai tas, ka sākusi atlabt tautsaimniecība, bet arī īslaicīga kapitāla aizvietošana ar darbaspēku uzņēmumos. Darbaspēka stundas izmaksas Latvijā kopš krīzes sākuma ir ievērojami mazinājušās, īpaši mazkvalificēto darbinieku vidū. Tādējādi mazkvalificēto darbaspēku uzņēmumi patlaban var noalgot par krietni zemāku algu nekā pirms pāris gadiem, ko apstiprina arī nerūkošās rindas dalībai 100 latu programmā. Savukārt globālās ekonomikas atlabšanas ietekmē kapitālieguldījumu izmaksas stabilizējušās un atsevišķos segmentos vērojams pat neliels cenu pieaugums¹. Tādējādi darba roku izmaksu kritums, salīdzinot ar ražošanas iekārtu cenām, varētu palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka. Pieprasījumu pēc darbiniekiem var veicināt arī rūpnieciskās izlaides un jauno pasūtījumu apjoma nevienmērīgā dinamika. Eiropas Komisijas konfidences dati liecina, ka, lai gan pašlaik ražošanas apjomi kāpj, Latvijas uzņēmēju nākotnes redzējums joprojām ir piesardzīgs. Šajos apstākļos uzņēmēji nesteidzas veikt ilgtermiņa ieguldījumus ražošanas iekārtās un izlaides kāpuma nodrošināšanai varētu dod priekšroku darbinieku skaita palielināšanai.

Līdz šim uzņēmēji pieprasīja lielākoties augsti kvalificētus darbiniekus, izmantojot iespēju piesaistīt sava aroda meistarus par salīdzinoši zemu samaksu. Tomēr nākotnē uzņēmēji var pievērst uzmanību tam, ka dārgo ražošanas iekārtu atjaunošanas vietā īstermiņā varētu būt izdevīgāk piesaistīt mazkvalificētus darbiniekus (tēlaini sakot, īstermiņā varētu atkal kļūt izdevīgi rakt grāvjus ar lāpstām, nevis ar traktoriem). Tas var pozitīvi ietekmēt nodarbinātību mazkvalificēto darbinieku segmentā, kuru krīzes laikā visvairāk skāra darba zaudēšana. Lai gan pieminētais faktors dotu īstermiņa risinājumu, blakus efekts varētu būt strukturālā bezdarba mazināšanās ilgtermiņā. Ir zināms, ka, jo ilgāk cilvēks ir bez darba, jo vairāk viņš zaudē prasmes, kas tālāk mazina viņa izredzes atrast darbu. Tātad īslaicīga kapitāla aizvietošana ar darbaspēku uzņēmumos var palīdzēt darba meklētājiem nezaudēt darba prasmes, un tam būtu liela nozīme ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanā.

¹ Uz to norāda gan pozitīvās pamatkapitāla veidošanas deflatora gada pārmaiņas 2010. gada 2. ceturksnī, kad patēriņa cenu deflatora tendence palika lejupvērsta, gan būvniecības izmaksu stabilizācija (kas agrāk sākās tieši rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku būvniecības izmaksās), kā arī importēto mehānisko iekārtu un elektropreču cenu pieaugums, kas bijis straujāks nekā vidēji importa preču cenu pieaugums.