Kapitālpreču iepirkumi turpina veidot tekošā konta deficītu

2011. gada jūlijā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts palielinājās līdz 160.0 milj. latu, un palielinājumu galvenokārt ietekmēja vairāku uzņēmumu veiktie apjomīgie kapitālpreču iepirkumi.

Preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo saskaņā ar maksājumu bilances metodoloģiju palielinājās līdz 195.6 milj. latu. Lielā mērā tas atspoguļojās jau ārējās tirdzniecības statistikā, ko CSP publicēja pagājušajā nedēļā (mehānismu un mehānisko ierīču importa kāpuma dēļ), taču saskaņā ar maksājumu bilances metodoloģiju kopējo preču tirdzniecības deficītu palielināja arī citu kapitālpreču iepirkums. Pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvā saldo samazinājumu līdz 55.7 milj. latu noteica pakalpojumu eksporta neliels samazinājums daudzās pakalpojumu grupās.

Ienākumu konta negatīvo saldo (26.1 milj. latu) līdzīgā apjomā noteica ārvalstu tiešo investoru uzņēmumu gūtā peļņa un to izmaksātās dividendes.

Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo bija mazākais kopš 2008. gada novembra un nekompensēja tirdzniecības deficīta palielināšanos. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kritumu noteica mazāks saņemto ES fondu līdzekļu apjoms. Jūlijā vēl samērā nedaudz ES fondu līdzekļu ieplūda arī Kapitāla kontā, tomēr informācija par budžeta ieņēmumiem liecina, ka augustā beigās atsākās ieņēmumi no EK ERAF un Kohēzijas fonda, kurus Latvija bija apturējusi kopš pagājušā gada oktobra.

Finanšu konta pozitīvo saldo (204.9 milj. latu, kas ir lielākais pozitīvais saldo kopš 2008. gada septembra) būtiski ietekmēja kredītiestāžu ilgtermiņa un īstermiņa ārējo aktīvu (vērtspapīru) pārdošana. Neto ārvalstu tiešo investīciju Latvijā palielinājums bija krietni mazāks nekā vidēji mēnesī pirmajā pusgadā, tomēr jāatzīmē, ka finanšu konta mēnešu dati ir diezgan svārstīgi, un viena mēneša dati nenorāda uz tendences pārmaiņām. Ārvalstu investoru interese par projektiem Latvijā ir krietni augusi.

Jūnija un jūlija maksājumu bilances dati uzskatāmi apliecina, ka atsevišķi lielāki darījumi Latvijā var būtiski ietekmēt makroekonomiskos pamatrādītājus (attiecībā pret tautsaimniecības lielumu). Arī globālās ekonomikas attīstības tendences mazu atvērtu tautsaimniecību ietekmē būtiski, un šobrīd tās neļauj cerēt uz strauju Latvijas eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos. Tas vēlreiz norāda uz to, cik būtiski ir veidot un saglabāt saprotamu un stabilu ekonomisko politiku, lai vietējie uzņēmēji nezaudētu uzņēmējdarbības iniciatīvu, kā arī būtu iespējams piesaistīt ārvalstu investīcijas ilgtermiņa mērķiem ražošanas un eksporta attīstībā.

Latvijas maksājumu bilances dati