Ko mācīties no augstās inflācijas?

2022. gads sākās ar pandēmijas atbalsīm – salīdzinoši augstām cenām globālā līmenī, bet Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja, ka tas bija tikai ievads stāstam par patēriņa cenu kāpumu. Pērn Latvijā pārspēti globālās finanšu krīzes cenu pieauguma tempi. Tomēr, atskatoties uz šo laiku, vairākās diskusijās secināts, ka neesam tajā pašā bedrē, kurā bijām iepriekš – inflācijas cēloņi agrākās finanšu krīzes un pašreizējās enerģijas krīzes laikā ir dažādi. Turklāt Latvijas ekonomika ar šiem izaicinājumiem sastopas, esot jau krietni spēcīgākās pozīcijās – pievienojusies eiro zonai, ar sabalansētu kreditēšanas tirgu, kā arī ar augstu pieprasījumu pēc darbiniekiem, kas stiprina darba ņēmēju pozīcijas šajos pārmaiņu laikos. 

Decembrī inflācija Latvijā bija nedaudz zemāka nekā iepriekšējā mēnesī (kritums pret 2022. gada novembri par 0.5%). 2022. gada pēdējā mēnesī patēriņa cenu līmenis pieauga par 20.8% salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi 2021. gadā, bet 2022. gadā vidējā inflācija bija 17.3%. Lai gan pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa ātrā novērtējuma decembra inflācija Latvijā ir augstākā eiro zonā, jāņem vērā, ka, līdzīgi kā Lietuvā, Igaunijā un vairākās citās eiro zonas valstīs, tā samazinās. Iespējams, vairākos šī gada mēnešos piedzīvosim cenu viļņošanos, taču prognozes liecina, ka šī gada kopējais patēriņa cenu pieaugums būs krietni zemāks nekā pērn. 

Tas gan nenozīmē, ka cenas atgriezīsies tādā līmenī kā pirms pāris gadiem. Joprojām jāturpina domāt par iespējām uzlabot energoefektivitāti un iespēju robežās jāveic ieguldījumi jau šodien, lai pēc gada, desmit vai divdesmit – saskaroties ar nākamo krīzi, varam teikt, ka esam izdarījuši savus mājas darbus, un Latvijas ekonomika ir vēl labāk sagatavojusies saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Ne velti senči māca, ka ratus labāk taisīt ziemā, bet ragavas vasarā. Šis ir laiks, kad varam gan katrs individuāli, gan valsts līmenī turpināt ieguldīt attīstībā.