Kokapstrāde arvien spēcīgāk "iezāģē" apstrādes rūpniecībai

Nozīmīgas pārmaiņas salīdzinājumā ar gada sākumu, kā prognozēts, ir lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā (1. ceturksnī tajā vēl bija vērojams spēcīgs pozitīvs gada pieaugums) un būvmateriālu ražošanā, kur pieprasījuma kritums izraisījis izlaides mazināšanos. Vājš sniegums vērojams būvmateriāliem, kas saistāms ar ārējā pieprasījuma bremzēšanos, īpaši Zviedrijā, kas ir svarīgs tirgus šīs nozares pārstāvjiem. Šī tendence, visticamāk, turpināsies. Kopš gada sākuma Zviedrijā vērojams izsniegto būvatļauju sarukums, bet pēdējos mēnešos nedaudz mazinās arī būvniecības izlaide. Tikmēr Latvijā kokapstrādē un būvmateriālu ražošanā pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies jaudu noslodze.

Patlaban kā nozīmīgākais apstrādes rūpniecības balsts saglabājas augsto tehnoloģiju nozares, īpaši elektrotehnikas ražošana, kurām saglabājas laba izaugsme. Spēcīgi izlaides pieauguma tempi vērojami arī gatavo metālu ražošanā. Tomēr arī šo nozaru darbību pakāpeniski ietekmēs ārējā pieprasījuma palēnināšanās.

Arī rūpnieku noskaņojuma rādītāji (Eiropas Komisijas dati) uzrāda pesimistiskāku skatījumu uz eksporta pasūtījumiem, tāpat zemāk tiek novērtēti izlaides apjomi, sarucis arī pārdošanas cenas novērtējums. Tātad ārējā pieprasījuma ietekmi rūpnieki jūt arvien nozīmīgāk. Tomēr tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā arī apstrādes rūpniecības izlaides pieauguma tempu bremzēšanās, bija jau gaidāma un ir iekļauta Latvijas Bankas makroekonomisko rādītāju prognozēs.

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2019. g. 2. cet., g/g % (izlaides svari, %)