Komentārs par ārējo tirdzniecību 2008. gadā

Runājot par ārējās tirdzniecības datiem 2008. gadā kopumā, jāatzīmē gan eksporta, gan importa mazināšanās tendence, kas kļuva izteiktāka gada beigās, reizē mazinoties tirdzniecības bilances deficītam jeb importa pārsvaram pār eksportu.

2008. gadā kopumā eksports pieaudzis par 8.7%. Eksporta kāpumu ierobežoja ārējā pieprasījuma mazināšanās un konkurences pieaugums ārējos tirgos, arī jaunu tirgu apguves iespējas ir ievērojami sarukušas. Nevar neatzīmēt salīdzinoši augsto eksporta cenu kāpumu 2008. gada deviņos mēnešos, kas ļāva paaugstināt eksporta vērtību. Diemžēl 4. ceturkšņa ārējās tirdzniecības cenu statistika vēl nav pieejama, bet sliecamies domāt, ka eksporta kāpuma lielāko daļu gadā kopumā noteicis cenu faktors, ne reālais pieaugums.
Eksports straujāk auga uz NVS valstīm un pārējām valstīm, bet mazāk uz ES valstīm.
Nelielo eksporta kāpumu noteica lauksaimniecības un pārtikas preces (galvenokārt labības produkti), metāli un to izstrādājumi, mehānismi un iekārtas, ķīmiskās rūpniecības ražojumi. Savukārt koka un koka izstrādājumu eksports krita par 20% un tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports - par 10% salīdzinājumā ar 2007. gadu. 

Iekšzemes pieprasījuma samazināšanās, īpaši pēc ilglietošanas precēm, noteica importa kritumu gadā kopumā par 4.1%. Kritumā dominēja satiksmes līdzekļi, mehānismi un iekārtas, kā arī koks un tā izstrādājumi. Nozīmīgs bija vienīgi minerālproduktu un lauksaimniecības un pārtikas preču ieveduma kāpums. 

Importam samazinoties, tā pārsvars pār eksportu saruka no 92.6% 2007. gadā līdz 69.9% 2008. gadā un negatīvā tirdzniecības bilance saruka par 18%. 

Finanšu resursu pieejamības un ārvalstu tiešo investīciju ieplūžu mazināšanās, kā arī nozīmīgais kritums apstrādes rūpniecībā ierobežos tālāku eksporta apjomu palielināšanu. Arī vāja ārējā pieprasījuma apstākļos ir svarīgi noturēties ārvalstu tirgos, lai, krīzei mazinoties, varētu turpināt kāpināt eksporta apjomus. Sagaidāms, ka valdības pasākumi sabiedriskā sektora algu mazināšanā ietekmēs arī darba samaksu privātajā sektorā, kā rezultātā tiek sagaidīta pakāpeniska konkurētspējas uzlabošanās. Turpinoties iekšzemes pieprasījuma lejupslīdei, paredzams arī turpmāks importa kritums 2009. gadā.