Komentārs par Latvijas maksājumu bilanci jūlijā

Saskaņā ar operatīvo informāciju jūlijā saglabājās maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums. Lai arī tas saruka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tomēr preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance šo kritumu ietekmēja daudz mazākā mērā nekā ienākumu konta dinamika. Kā tas bija saprotams pēc iepriekšējā mēneša datiem, lielo tekošā konta uzlabojumu tikai īslaicīgi, banku uzkrājumu veidošanas dēļ, veidoja nerezidentu reinvestētie zaudējumi, kas jūlijā jau bija krietni mazāki - pirmā ceturkšņa līmenī.

Pakalpojumu eksports attiecībā pret jūniju nedaudz pieauga, sezonai raksturīgā sniegto braucienu pakalpojumu pieauguma dēļ. Kā to varēja gaidīt, spriežot, piemēram, pēc Baltic Dry indeksa attīstības, nedaudz samazinājās sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoms.  Baltic Dry indekss, ko ik dienas publicē Baltijas Birža Londonā, atspoguļo sauskravu pārvadājumu cenu pārmaiņas pasaulē un tas pakāpeniski samazinājās no jūlija sākuma, norādot uz globālā pieprasījuma pēc pārvadājumu pakalpojumiem sarukumu. Saņemto finanšu un pārvadājumu pakalpojumu pieauguma ietekmē pakalpojumu pozitīvais saldo saruka.

ES fondu līdzekļu ieplūde, pozitīvais tiešo investīciju Latvijā saldo (bankām palielinot pašu kapitālu), kā arī valdības saņemtais EK aizdevums noteica pozitīvo kapitāla un finanšu konta saldo. Vienlaikus no EK saņemto aizdevuma līdzekļu rezultātā būtiski pieauguši rezerves aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, jo valdība palielinājusi noguldījumus.

Ņemot vērā zemas ekonomiskās aktivitātes saglabāšanos iekšzemē, nav gaidāms importa pieaugums tuvākajos periodos, kā arī nav prognozējamas straujas eksporta pārmaiņas, kamēr pasaules pieprasījuma atjaunošanās pazīmes vēl ir visai vājas. Tādējādi nozīmīgais tekošā konta uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saglabāsies, un gadā kopumā gaidāms tekošā konta pārpalikums.