Komentārs par mazumtirdzniecības datiem 2009. gada janvārī

Gan esošais ienākumu samazinājums, gan neskaidrības par nākotnes ieņēmumiem pieaugošā bezdarba līmeņa un algu samazināšanas dēļ mudināja mājsaimniecības kļūt vēl taupīgākām un atlikt lielāku pirkumu plānus uz vēlāku laiku. Šos procesus apliecina arī jaunākie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu, patērētāju konfidences rādītājiem un automašīnu pārdošanas un reģistrācijas apjomiem janvārī, kā arī nodokļu ieņēmumi janvārī – februārī.

1. Rekordstraujā patērētāju konfidences pasliktināšanās, kuru jau iepriekš demonstrēja iedzīvotāju aptauju rezultāti (patērētāju konfidences rādītājs no -47.5 decembrī pasliktinājās līdz -52.7 janvārī), veicināja mājsaimniecību tēriņu ierobežošanu.
2. Ļoti straujo apgrozījuma samazinājumu salīdzināmās cenās (par 8.5% salīdzinājumā ar decembri, sezonālā ietekme šajos datos jau ir ņemta vērā) galvenokārt noteica nepārtikas preču pieprasījuma mazināšanās (par 10.9%), īpaši metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas, kā arī datoru, programmatūras un telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecība. Ļoti straujš samazinājums bija arī grāmatu un avīžu tirdzniecības apgrozījumam.
3. Jauni negatīvi rekordi vērojami arī automašīnu tirdzniecībā un pirmo reizi reģistrēto automašīnu skaitā. CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits janvārī samazinājies līdz rekordzemam līmenim - 1.25 tūkst. automobiļu, t.i., par 76.4% mazāk nekā 2008. gada janvārī. Savukārt automašīnu pārdošanas apjomi janvārī salīdzinājumā ar 2008. gada janvāri samazinājās par 60.8%.
4. Neskatoties uz patēriņa nodokļu likmju palielinājumu nodokļu ieņēmumi janvārī – februārī (01.01. ‑ 26.02.) sarukuši par 16.2% salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pērn, kas raksturo gan būtisku ekonomiskās aktivitātes samazinājumu, gan, iespējams, "ēnu" ekonomikas palielinājumu.

Arī februārī sagaidāms turpmāks mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājums, tomēr šis kritums prognozējams mērenāks nekā janvārī. Uz to norāda patērētāju konfidences rādītājs, kas no ‑52.7 janvārī pasliktinājies līdz ‑53.6 februārī, tātad par nepilnu procentu punktu (salīdzinājumam: janvārī šis kritums bija piecas reizes lielāks). Patērētāju novērtējums par ģimenes sagaidāmo finanšu situāciju februārī ir pat nedaudz uzlabojies. Iespējams, ka tas raksturo nozīmīgo nenoteiktību par nākotnes notikumiem, kad iedzīvotāju noskaņojumu ietekmē ne vien pārmaiņas pašas ģimenes budžetā, bet arī ekonomikas lejupslīdi apliecinošā un dažkārt pretrunīgā informācija masu medijos.

Devumi mazumtirdzniecības reālajā gada pieaugumā, % punkti