Kopprodukts jau piekto ceturksni aug, izredzes noteiks arī pasaules norises

Iekšzemes kopprodukts 2010. gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar periodu pērn pieauga par 3.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikts ātrais novērtējums, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP auga par 1.1% (izslēdzot sezonālo ietekmi).

Lieku reizi jāatgādina – ātrais novērtējums balstās uz šo brīdi pieejamo operatīvo informāciju un matemātisko modeļu ģenerēto, bet detalizētu un izvērstu statistiku par 4.cetrurksni CSP sniegs 11.martā, kad varēsim plašāk vērtēt izaugsmi noteicošos faktorus gada nogalē un 2010. gadā kopumā.

Bet pēc šodien pieejamā novērtējuma redzams, ka 2010. gadā kopumā IKP salīdzināmajās cenās varētu būt samazinājies par 0.2%. Tas ir kritums, taču ievērojami mazāks nekā tirgus dalībnieki prognozēja gada sākumā: IKP pieaugums ceturkšņu griezumā ir turpinājies visu 2010. gadu un vienīgi bāzes efekta dēļ gadā kopumā pieauguma temps vēl saglabājas negatīvs.

Par to, ka 4.ceturksnī ekonomika turpinājusi augt, liecināja operatīvā statistika. Apstrādes rūpniecība gada pēdējā ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pret 3. ceturksni pieauga par 0.3%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgāde – par 1.8%. Apstrādes rūpniecībā tādējādi pieauguma temps samazinājās, un gada otrajā pusē tas kļuva ievērojami svārstīgāks kā iepriekš.

Savukārt, mazumtirdzniecības apgrozījums (ieskaitot automobiļi tirdzniecību) 2010. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 2.2% (jāmin, ka lielāko devumu izaugsmē veido tieši automobiļu tirdzniecība). Pateicoties ievērojamam kravu apgrozījuma pieaugumam Rīgas brīvostā 4. ceturksnī kopumā ostās par 4.9% (sezonāli izlīdzināti dati, LB novērtējums) pieauga kravu apgrozījums. Arī dzelzceļā pārvadāto kravu apgrozījums pieauga. Savukārt lidostas „Rīga” darbībā 2010. gada pēdējā ceturksnī bija novērojams apkalpoto pasažieru skaita samazinājums, kas skaidrojams ar dabas radītajiem sarežģījumiem.

Eiropas Komisijas (EK) apkopotie konfidences indikatori 2010. gada 4. ceturkšņa laikā uzlabojās par 1.1 punktiem rūpniecībā un patērētājos, par 8.1 punktiem pakalpojumu sektorā un par 5.4 būvniecībā, bet par 0.7 pasliktinājās mazumtirdzniecībā. Tomēr jau janvārī ekonomikas sentimenta indekss pēc gandrīz pusotra gada pieauguma pasliktinājās, kam par pamatu bija rūpnieku un pakalpojumu sniedzēju negatīvāks skatījums par ekonomisko situāciju.

2011. gada sākumā ekonomikas izaugsme būs atkarīga no vairākiem iekšējiem un ārējiem faktoriem.

Pirmkārt, Latvijas tautsaimniecības atkopšanās būs atkarīga no norisēm pasaules ekonomikā – šobrīd ārējā vidē ir vairāki riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību 2011. gada sākumā. Pasaules izejmateriālu biržās pieaug pārtikas cenas un Ēģiptes krīzes dēļ ir pieaugušas naftas cenas, kas atstās ietekmi uz degvielas cenām arī Latvijā. Daļa no Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm šogad veic konsolidācijas pasākumus, kas var ietekmēt to ekonomisko izaugsmi, tādējādi pasliktinot pieprasījumu pēc Latvijas rūpnieku produkcijas.

Par norisēm iekšzemes tirgū – Latvijas tautsaimniecība ir sākusi vēl vienu gadu ar konsolidētu budžetu, kur pasākumi ietvēruši nodokļu likmju pieaugumu. Tas kavēs kopējo tautsaimniecības attīstību, it īpaši, saglabājoties gaidām par nodokļu celšanu arī turpmāk. Nodokļu likmju palielinājums un pārtikas, kā arī enerģijas cenu pieaugums atstāj mājsaimniecību rīcībā mazāk līdzekļus, tādējādi iespējams, ka privātā patēriņa tālāka atkopšanās būs nevienmērīga un nebūs ātra.

1. att. Iekšzemes kopprodukta sezonāli izlīdzinātie pieauguma tempi, % pret iepriekšējo ceturksni

* CSP ātrais novērtējums