Kreditēšana joprojām atturīga

Ārējās vides nenoteiktība un patērētāju un investoru piesardzība iekšzemē joprojām uzmanības lokā tur kreditēšanu. Tās izaugsme varētu dot papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei un patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma uzmundrināšanai. Tomēr oktobris būtiskas pārmaiņas pagaidām atturīgajā kreditēšanas dinamikā nav nesis. Nelielais kredītportfeļa kāpums tikai mazliet (līdz 1.9%) palielināja iekšzemes kredītu gada pieauguma tempu, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma rādītājs saruka līdz 0.8%. Straujāks bija iekšzemes noguldījumu kāpums, un to gada pieauguma temps sasniedza 10.3%.

Oktobrī iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam palielinoties par 0.9% un mājsaimniecību kredītportfelim – par 0.1% (mājokļa kredītu atlikums gandrīz nemainījās, bet patēriņa – pieauga par 0.6%). Oktobrī būtiski nemainījās arī jauno kredītu izsniegšana – uzņēmumiem tie izsniegti nedaudz mazāk, bet mājsaimniecībām – nedaudz vairāk kā septembrī, savukārt abām klientu grupām – mazāk nekā pērnā gada oktobrī. Arī gada pirmajos desmit mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0.2% mazāk nekā pirms gada. 

Iekšzemes noguldījumu atlikums oktobrī pieauga par 1.5%, augot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumiem. Palielinājās gan noguldījumi uz nakti, gan ilgtermiņa noguldījumi, bet īstermiņa noguldījumi saruka. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 oktobrī pieauga par 1.7%, palielinoties gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem, bet sarūkot noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps oktobrī veidoja 8.8%; noguldījumu – attiecīgi 8.5%, 19.4% un 2.5%).

Izsniegto iekšzemes kredītu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā.

Laikā, kad Eiropas Savienības tautsaimniecības izaugsme palēninās, banku sektora ieguldījuma nozīmīgums investīciju nodrošināšanā kļūst aizvien svarīgāks. Līdz šim vērojamais nelielais kredītportfeļa kāpums gan iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai augošs banku sektora finansējums, kā arī plašāka kapitāla tirgus un nebanku finanšu sektora iesaiste būs nepieciešama. Resursu pieejamība, tostarp iekšzemes noguldījumu kāpums, dod pamatu gaidīt, ka straujāka kredītu izaugsme vidējā termiņā tomēr atsāksies.