Kreditēšanas aktivitāte joprojām zema

Tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai ārējā pieprasījuma sarukuma un ekonomikas bremzēšanās periodā iespēja saņemt banku kredītus gan produktīvu investīciju veikšanai, gan apgrozāmo līdzekļu finansēšanai īsāka termiņa naudas plūsmu veicināšanai ir nenovērtējami svarīga. Iekšzemes pieprasījuma stimulēšanā nozīmīga ir arī mājokļa un patēriņa kreditēšanas pieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz eiro zonas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas rādītājiem, šomēnes pieņēma vairākus uz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes atbalstu, tostarp kreditēšanas aktivizēšanu, vērstus lēmumus.

Vai šie jaunie atbalsta pasākumi stimulēs arī Latvijas ekonomiku, vērtēsim turpmāk, tomēr līdz šim kopumā atbalstošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas Latvijā nav pilnībā izmantotas, banku kreditēšanai attīstoties gausi. Kredītu atlikuma ikmēneša pārmaiņas ir svārstīgas un iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājas zems (augustā +2.0%); stagnē arī no jauna izsniegto kredītu apjoms – augustā tas būtiski atpalika gan no šā gada jūlija, gan pērnā gada augusta rādītāja, un arī gada pirmajos astoņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 4.2% mazāk nekā pirms gada.

Augustā iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0.5%, bet kredītu gada pieauguma temps saruka par 0.2 procentu punktiem, mēreni augot nefinanšu uzņēmumu un gandrīz nemainoties mājsaimniecību kredītportfelim. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps samazinājās līdz 3.5%, mājsaimniecībām izsniegto – līdz 0.8%. Savukārt jaunie kredīti nefinanšu uzņēmumiem augustā izsniegti par 45.7% mazāk nekā jūlijā un par 44.3% mazāk nekā 2018. gada augustā (mājsaimniecībām attiecīgi par 7.0% un 18.3% mazāk).

Iekšzemes noguldījumu kāpums augustā formāli sasniedza 1.6%. Tomēr augustā no Noguldījumu garantiju fonda kontos citās bankās tika ieskatīta garantētā atlīdzība apturētās AS “PNB Banka” noguldītājiem. Izslēdzot tās īslaicīgo ietekmi uz statistikas datiem, noguldījumu mēneša kāpums saglabājās tuvu 1%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 augustā pieauga par 1.1%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps augustā veidoja 10.2%; noguldījumu – attiecīgi 9.9%, 20.3% un 4.2%).

Izsniegto iekšzemes kredītu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā.

Kreditēšanas cikls pašlaik ir augšupejošs, tomēr nav pietiekams attīstībai. Kredītresursi ir pieejami un to izmaksas ir zemas, tomēr vairāk nekā četrus miljardus eiro lielie komercbanku brīvo līdzekļu atlikumi centrālajā bankā nenonāk apritē, lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju un stimulētu iekšzemes pieprasījumu. Pašreizējā pasaules ekonomikas nenoteiktības posmā tas gan ir saprotams un tuvākajos mēnešos būtiskas pārmaiņas kreditēšanā, visticamāk, vēl nenotiks, tomēr nākotnē gribētos redzēt kreditēšanas dinamiskāku attīstību.