Kreditēšanas atsākšanās lielā mērā atkarīga no jaunās valdības izveidošanas un 2011. gada budžeta pieņemšanas

Latvijas tautsaimniecības pakāpeniskā atkopšanās noteikusi tālāku naudas daudzuma apgrozībā kāpumu. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī 2010. gada septembrī pieaudzis naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā (par 1.3%), bet M3 gada pieaugums sasniedzis 12.8%.

Naudas apjomu septembrī galvenokārt iespaidoja banku piesaistīto noguldījumu palielināšanās. Vairāku tautsaimniecības nozaru būtiskā izaugsme un eksporta apjomu straujais kāpums sekmēja uzņēmumu noguldījumu kāpumu. Vienlaikus mērenā tempā turpināja augt mājsaimniecību latu noguldījumi. Līdz ar to, palielinoties gan banku piesaistītajiem noguldījumiem uz nakti, gan termiņnoguldījumiem, iekšzemes noguldījumu kopapjoms septembrī pieauga par 1.3% un sasniedza rekordaugstu līmeni - 5.4 miljardus latu, par gandrīz 50 milj. latu pārsniedzot līdz šim visaugstāko - 2008. gada jūnijā fiksēto noguldījumu atlikumu. Rudens pirmajā mēnesī mērenāks kļuvis skaidrās naudas pieprasījums - tās daudzums apgrozībā palielinājās tikai par 0.2%.

Pirmsvēlēšanu nenoteiktības apstākļos septembrī kreditēšanas tirgū turpinājās lēna sarukuma tendence. Iekšzemes kredītu kopapjoms mēneša laikā samazinājās par 0.6%, līdzīgā mērā krītoties gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem. Tādējādi kredītu gada krituma temps septembrī atgriezās 7.7% līmenī.

Ja noguldījumu un naudas piedāvājuma jomā mērenu pieaugumu varam gaidīt arī oktobrī un turpmākajos mēnešos, tad kreditēšanas atsākšanās vairāk atkarīga no stabilas un prognozējamas jaunās valdības izveidošanas, 2011. gada budžeta pieņemšanas un tirgus dalībnieku reakcijas uz šiem notikumiem. Pārskatāmā nākotnē gan sagaidīt strauju kreditēšanas atsākšanos nevaram, tādēļ noteicošā sākotnēji būs uzņēmēju gatavība piedāvāt bankām kreditēt vērtus projektus, kuros tās varētu virzīt daļu no augošā piesaistīto resursu apjoma.