Kredītu kāpums nostiprinās

Samazinājums gada pirmajā mēnesī ierasti bija vērojams piesaistīto noguldījumu apjomā – mēreni saruka nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību, straujāk – finanšu starpniecības uzņēmumu noguldījumi bankās.

Iekšzemes kredītu atlikums janvārī palielinājās par 0.2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem augot par 0.2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām – par 1.5%. Palielinājās arī finanšu iestādēm izsniegtie kredīti, savukārt neliels samazinājums turpinājās mājokļa kreditēšanā. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu rādītāji turpināja būtiski uzlaboties - kopējais kredītu gada pieauguma temps sasniedza 3.8%, tostarp nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, gada skatījumā pieaugot par 2.6%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem patēriņa kredītiem – par 8.4%. Mājokļa kredītiem gada laikā sarūkot par 1.8%, mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopējais gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -1.4%.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi janvārī samazinājās par 2.6%, bet to gada kāpuma temps veidoja 6.0%. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi saruka par 2.9% (gada pieauguma temps 9.9%) un mājsaimniecību noguldījumi - par 0.7% (gada pieauguma temps 8.6%), abu sektoru noguldījumiem saglabājoties būtiski virs novembra līmeņa.

Līdz ar noguldījumu sarukumu - janvārī samazinājās arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 (par 2.0%; gada pieauguma temps 6.1%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti samazinājās par 2.2% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem par 4.6%, savukārt noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu auga par 2.4%.

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Mērena tautsaimniecības izaugsme un ienākumu kāpums kopā ar piesardzību tēriņos šogad turpinās nodrošināt vidēji strauju noguldījumu pieaugumu. Viss liecina, ka turpināsies arī kreditēšanas izaugsme – gada otrajā pusē jau pašreiz augošajām uzņēmēju un patēriņa kreditēšanas jomām, visticamāk, pievienosies arī mājokļa kreditēšana. Galvenie izaugsmi veicinošie faktori būs nekustamā īpašuma sektora izaugsme, valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem un citas ar attīstības finanšu institūcijas ALTUM starpniecību veicinātās programmas, kā arī Eirosistēmas atbalstošā monetārā politika ar zemo procentu likmju līmeni. Pozitīva ietekme uz kreditēšanu varētu būt arī aktīvākai ES fondu līdzekļu ieplūdei, lai gan saglabājas neskaidrība, vai šos līdzekļus ar 'pilnu jaudu' sāks apgūt jau šogad.