Kurš uzvarēs algu un inflācijas pieauguma sacensībās?

Šā gada 1. ceturksnī vidējais atalgojums Latvijā audzis par 6.9% (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Šāds darba samaksas kāpums bijis zemāks nekā tas vērojams inflācijai, kura šā gada pirmajā ceturksnī pietuvojās 10% atzīmei. Elektrības, degvielas un pārtikas cenas ir pieaugušas visā Latvijā, taču algu līmenis un tās pieaugums gan dažādās profesijās, gan dažādos Latvijas reģionos nav vienmērīgs. 

Algas nedaudz straujāk augušas privātajā sektorā strādājošajiem, sabiedriskajā - mazāk. Nozares, kurās pērn bija vērojams straujāks algu pieaugums (izglītība, veselības aprūpe) pašlaik ir pieauguma topa lejasdaļā, bet atdzīvojas atsevišķas nozares, kurām pandēmijas laikā algu pieaugums bija iepauzēts, tostarp māksla, izklaide, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.

Ja vidējā alga Latvijā ir gandrīz 1300 eiro, tad Latgalē tā ir zem 900 eiro, bet Rīgas reģionā gandrīz 1500 eiro. Turklāt šāda algu starpības attiecība ir vērojama jau ilgstoši. Protams, attālāk no galvaspilsētas ir citas nekustamo īpašumu cenas, un daļa no algu starpības Rīgā vai Pierīgā nosedz dārgāku dzīvošanu. Tomēr vairums ir izmaksu, kas dažādos reģionos tik ļoti neatšķiras, bet algu atšķirības var ietekmēt patēriņa apjomu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Augstu inflāciju ar strauju algu pieaugumu apturēt nevar, tieši otrādi — papildus nauda apgrozībā var veicināt cenu pieaugumu. Tomēr algu pieaugumam, it īpaši zemāk apmaksātajiem darba grupās ir svarīgs sociāls aspekts. Jau šā gada pirmajā ceturksnī algu pieaugums bija mazāks nekā inflācija. Gada otrajā pusē, strauji pieaugot pārtikas un enerģijas cenām, iedzīvotāju pirktspēja turpinās samazināties.