Kvalificēti darbinieki vienmēr zelta vērtē – arī Covid-19 laikā
Nodarbināto ienākumi aug, neskatoties uz Covid-19 krīzi un ekonomiskās aktivitātes sarukumu. Acīmredzot, atalgojumu kā darbinieku motivējošu faktoru uzņēmumi apzinās arī šajā laikā. Vīruss rimsies un ekonomiskā aktivitāte pieaugs, tāpēc uzņēmumiem ar tālejošāku skatījumu ir svarīgi paturēt vērtīgos darbiniekus. Lai arī krīze–optimizācija–izmaksu samazināšana varētu iet roku rokā, alga tautsaimniecībā vidēji 2020. gadā turpināja augt par 6.2%; šā gada 1. ceturksnī – 9.5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kas to nosaka?
Pandēmijas ietekme uz sektoriem, uzņēmumiem un darbiniekiem ir ļoti atšķirīga
Smagāk skartajās nozarēs – ar tūrismu un izklaidi saistītajās un transporta sektorā, neskatoties uz valsts atbalstu, finanšu situācija ir būtiski pasliktinājusies – rentabilitāte ir negatīva. Citas nozares ir mazāk izjutušas krīzi un dažās rentabilitāte pat pieauga, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, būvniecībā. Tas nodrošina labu pamatu šādiem uzņēmumiem celt darba algas arī krīzes apstākļos.
Uzņēmumi, kuri spējāk izjuta krīzi vai kuri uztvēra to kā signālu izdevumu pārskatīšanai, atlaida darbiniekus. Darbu biežāk zaudēja zemāk atalgotie darbinieki [1]; kvalificētie tika paturēti – tiem arī ir lielākas iespējas pielāgoties attālinātajam darbam. Tas atspoguļojās arī vidējās algas kāpumā kā t.s. strukturālais efekts – vidējā alga pieaug, pat ja nevienam alga netiek palielināta. Tomēr darba algas tika palielinātas, to fonds tautsaimniecībā [2] ir audzis. Alga vairāk pieauga darbiniekiem atalgojuma skalas pašā augšgalā, nevis darba ienākumu pirmajās decilēs [3]. Tas vēlreiz apliecina kvalificēto darbinieku vērtību uzņēmumā.
Brīvo darbaroku vairāk, bet cīņa par kvalificētiem darbiniekiem nav zudusi
Krīzes laikā lielāka darbaroku pieejamība (nodarbinātība pandēmijas laikā saruka, tāpat šajā krīzē iepretim globālajai finanšu krīzei emigrācija turpināja sarukt) mazina spiedienu uz darba algu kāpumu. Tomēr uzņēmumu, kas izjūt darbaspēka trūkumu [4], skaits jau atkal [5] sāk pieaugt. Šādos apstākļos, apzinoties finansiālās un apmācību izmaksas, kā arī laika patēriņu atlaišanai/darbā pieņemšanai, darba devēji nosliecas par labu darbinieku paturēšanai un pat algas palielināšanai to motivēšanai.
Sabiedrisko sektoru stiprina lēmumi par algu paaugstināšanu
Algu straujo pieaugumu 1. ceturksnī ietekmēja lēmumi par darba samaksas palielināšanu mediķiem un skolotājiem – profesijām, kuru nozīmi mūsu ikdienā vēlreiz izgaismoja pandēmijas apstākļi. Arī ar darbu Covid-19 apstākļos saistītās piemaksas norāda, ka valsts sektorā nodarbināto kvalifikācijai adekvāta darba alga ir “karstais” izaicinājums, kas pamazām tiek risināts.
Minētais ļauj lēst, ka darba samaksas kāpums arī šogad būs līdzīgs pēdējo 10 gadu vidējam rādītājam – virs 6%, un šī krīze (iepretim globālajā finanšu krīzē pieredzētajam) nebūs apgriezusi nodarbināto ienākumus kājām gaisā.
Rūpes par darbinieku labklājību ir viena no uzņēmumu veiksmes atslēgām. Pelnošie uzņēmumi spēj pielāgoties augstāku algu izmaksām. Vienlaikus minimālās algas celšana šogad kopā ar palēnām pieaugošo darbinieku trūkumu var iedragāt uzņēmumu izmaksu konkurētspēju. Tāpēc svarīgākais jebkurā (arī krīzes) laikā ir celt darba ražīgumu. Veiksmīgam uzņēmumam darbinieku algu kāpums būs panesams, un tas paaugstinās darbinieku motivāciju.
Atsauces
[5] Uzņēmumi izjuta darbaspēka trūkumu jau pirms krīzes
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
