Lai gan nākamajos mēnešos gaidāms bezdarba pieauguma palēninājums, par darba tirgus stabilizāciju runāt pāragri

Septembrī reģistrētā bezdarba pieaugums bijis straujākais pēdējo sešu mēnešu laikā - 0.9 procentu punkti, mēneša beigās sasniedzot 13.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Straujo bezdarba pieaugumu noteica sezonas ietekme, lielāka darba meklētāju motivācija reģistrēties NVA un iepriekš pieņemtie lēmumi par darba vietu skaita samazinājumu. Makroekonomiskās situācijas pārmaiņas nav vērtējamas kā nozīmīgs bezdarba pieauguma faktors septembrī, jo (tieši pretēji) arvien vairāk makroekonomisko rādītāju rāda tautsaimniecības atlabšanas pazīmes.

Reģistrētā bezdarba pieaugumu septembrī noteica bezdarbnieka statusu ieguvušo skaita pieaugums, savukārt bezdarbnieka statusu zaudējušo skaits bija līdzīgs iepriekšējo mēnešu līmenim. Septembrī 5.3 tūkstoši bezdarbnieku iekārtojās darbā, kas ir pusotru reizi vairāk nekā augustā.

Bezdarbnieka statusa ieguvušo skaita pieaugums ir saistāms gan ar sezonas darbu beigām, gan ar skolotāju skaita samazināšanas ietekmi. (No jaunā mācību gada no darba atlaisti 1.7 tūkst. skolotāju darbspējas vecumā, un tā ietekme uz bezdarba līmeni ir 0.15 procentu punkti.)

Savukārt bezdarbnieka statusu zaudējošo skaits bija līdzīgs iepriekšējo trīs mēnešu rādītājiem, lai gan bezdarbs pieauga. No 2009. gada jūlija bezdarba pabalsta termiņš tika pagarināts līdz 9 mēnešiem visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža. Turklāt septembrī aizsākās Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas Sociālā fonda projekts, kas piedāvā bezdarba pabalstu nesaņēmušajiem reģistrētajiem bezdarbniekiem iesaistīties darba praksēs pašvaldībās. Līdz ar to darba meklētājiem tagad ir ievērojami lielāka motivācija saglabāt bezdarbnieka statusu arī pēc bezdarba pabalsta saņemšanas perioda beigām.

Prognozējams, ka oktobrī reģistrētā bezdarba pieaugums nebūs būtiski lēnāks, salīdzinot ar septembrī reģistrētajiem 0.9 procentu punktiem. Par bezdarba līmeņa stabilizāciju runāt ir pāragri. Bezdarba līmeņa dinamika parasti atpaliek no ekonomikas aktivitātes pārmaiņām, tāpēc bezdarba samazinājumu var sagaidīt tikai, atsākoties ekonomiskajai izaugsmei.

Uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka nākamajos mēnešos nodarbinātības kritums turpināsies, tomēr lēnāk nekā līdz šim. Eiropas Komisijas privātā sektora uzņēmēju aptauja liecina, ka Latvijā darba devēju skats uz plānotām darbinieku skaita pārmaiņām turpināja uzlaboties būvniecībā un pakalpojumos (izņemot tirdzniecību). Tirdzniecībā un rūpniecībā darbojošos uzņēmēju paredzējumi pēc pozitīvāka redzējuma iepriekšējos mēnešos septembrī nedaudz pasliktinājās.

Darba ņēmēju skats uz darba tirgu kļuvis optimistiskāks - EK apsekojums liecina, ka septembrī nedaudz mazāk iedzīvotāju sagaidīja bezdarba pieaugumu nākošo 12 mēnešu laikā.