Latvijā cenas kāpina augstāki nodokļi, pasaules enerģijas un pārtikas cenas

Veikalos jau kādus mēnešus vērojamas pieaugušas cenas par spīti samērā augstam bezdarbam. Līdz šim to pamatoja pasaules energoresursu un pārtikas cenu svārstības, tomēr kopš gada sākumā parādījies jauns faktors – pievienotās vērtības nodokļa kāpums. Cenu kāpuma lielāko daļu janvārī veido PVN likmes paaugstinājums, mēneša laikā patēriņa cenu indeksam  pieaugot par 1.3%. Līdz ar to inflācijas gada pieaugums sasniedzis 3.7%.

Šāda cenu dinamika atbilst Latvijas Bankas līdzšinējai inflācijas prognozei: paredzam gada inflācijas pieaugumu gada pirmajos mēnešos, bet turpmāk - pakāpenisku inflācijas samazināšanos. Gada vidējā inflācija janvārī joprojām bija negatīva: -0.5%, un šim gadam vidēji prognozējam inflāciju 2.7% apjomā. (Šāds inflācijas līmenis bija vērojama laika posmā pirms ekonomikas pārkaršanas gadiem, kad tautsaimniecība attīstījās sabalansēti un ekonomiskā izaugsme nepārsniedza ilgtermiņā uzturamu pieauguma tempu.)

Šobrīd skaidrs, ka nodokļu politika, kā arī pasaules cenu kāpums, inflāciju kāpinājis straujāk nekā sākotnēji gaidīts. Turpmāko pasaules cenu attīstību ir grūti prognozēt, tā atkarīga ne tikai no laika apstākļiem, bet arī no norisēm globālajos finanšu tirgos un valstu politiskās stabilitātes, kas aizvien pasliktinās, iedzīvotājiem visā pasaulē ciešot no kāpjošajām pārtikas cenām. Tomēr finanšu tirgus nākotnes darījumos ietvertās cenu gaidas rāda uz gaidāmu stabilizēšanos gan pārtikas, gan energoresursu cenās.

Vēl par janvāra datiem. Vislielāko ietekmi nodokļu likmes pārmaiņas atstājušas uz elektroenerģijas cenām - tās palielinājās par 11%. Uz kopējā pieauguma fona mazāk pamanāmi šķiet dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi - par spīti nodokļu likmju kāpumam tie nedaudz samazinājās, nedaudz mazākus padarot iedzīvotāju siltuma rēķinus. Papildus nodokļu spiedienam uz inflāciju, janvāri, pasaules cenu virzītas, turpināja pieaugt degvielas un, jo sevišķi, pārtikas cenas. Tas palielina nabadzības risku mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Ņemot vērā PCI aprēķina metodoloģiju un balstoties uz pagājušā gada mājsaimniecību budžeta apsekojumiem, ir pārskatīti inflācijas aprēķinā izmantotie patēriņa groza svari. Tendence, kas aizsākās jau 2009. gadā, turpinājās: iedzīvotāju ienākumiem samazinoties aizvien lielāka ienākumu daļa tika tērēta pārtikas precēm un energoresursiem, kuru cenas pagājušā gada laikā ir pieaugušas. Tādējādi arī pasaules pārtikas un energoresursu cenu kāpuma ietekme uz inflāciju Latvijā pieauga.

Igaunijā eiro ieviešana inflāciju neietekmē

Starplaikā patēriņa cenu indeksu publicējusi arī Igaunija, eiro nule kā ieviesusī kaimiņvalsts. Jau kādu laiku Igaunija pārsteigusi ar inflācijas rādītājiem, kas apsteidz gaidīto, gada inflācija janvārī bija 5.3%, bet salīdzinājumā ar decembri cenu līmenis Igaunijā nemainījās. No tā varam secināt, ka kronas nomaiņa ar eiro nav radījusi augšupvērstu cenu spiedienu papildus pasaules cenu kāpuma radītajam cenu skrējienam. Arī Igaunijas Statistikas birojs ziņo, ka ar eiro ieviešanu saistītais noapaļošanas efekts ir -0.2 un +0.2 procentu punktu robežās.