Latvija nokāpj no ES bezdarba "čempionu" pjedestāla

Latvija pakāpeniski zaudē ES līderpozīcijas bezdarba ziņā. Vēl pirms pusotra gada mūsu valstī bija augstākais bezdarba līmenis ES, bet pašlaik, pēc 2011. gada 3. ceturkšņa rezultātiem, šai ziņā esam aiz Spānijas, Grieķijas, Lietuvas un Īrijas. Jāatzīmē arī tas, ka Spānijā, Grieķijā un Īrijā bezdarbs joprojām pieaug, bet Latvijā pusotru gadu samazinās.

Kopš 2010. gada sākuma faktiskais bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars Latvijā sarucis par 6.1 procentu punktu – līdz 14.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, uz līdzīgu tendenci norāda arī reģistrētā bezdarba dati. Bezdarba kritums notiek vienlaikus ar jaunu darba vietu veidošanos: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma datiem nodarbināto skaits minētajā periodā pieauga par 68.6 tūkst., turklāt cilvēku skaits, kam ir blakus darbs, pieauga par 3.6 tūkst.

Šis rezultāts apstiprina mūsu gada sākumā izteiktās prognozes, ka gada vidējais darba meklētāju īpatsvars šogad būs aptuveni 16% (pirmo trīs ceturkšņu vidējais rādītājs ir 15.7%).

Pašreizējā prognoze par vidējo darba meklētāju īpatsvaru 2012. gadā ir aptuveni par vienu procentu punktu mazāka nekā šogad. Straujāku bezdarba kritumu kavē vairāki faktori.

Pirmkārt, joprojām augsta ir ārējās ekonomiskās vides nenoteiktība. Saskaņā ar konjunktūras datiem uzņēmēju nodarbinātības gaidas, kas 2011. gada pavasarī ieslīdēja pozitīvā teritorijā (vairāk uzņēmēju plāno palielināt darbinieku skaitu nekā samazināt), rudenī būtiski saruka, nozaru vidējam rādītājam atgriežoties zem nulles. Tas atspoguļo uzņēmēju nenoteiktību par ražošanas apjomu paplašināšanu nedrošā globālā vidē.

Otrkārt, pastāv risks, ka pastiprināsies strukturālā bezdarba problēma. Patlaban izteikts (kvalificēta) darbaspēka trūkums ir vērojams tikai būvniecībā. 20% būvniecības uzņēmēju 2011. gada oktobrī sūdzējās par darbaspēka trūkumu (CSP dati), turklāt 12% to uzskata par galveno uzņēmējdarbību kavējošo faktoru (Eiropas Komisijas dati).

Treškārt, jaunajai pagaidu darbu programmai (kas no 2012. gada sākuma daļēji aizstās 100 latu programmu) būs mazāks mērogs; tas mazinās reģistrēto bezdarbnieku īslaicīgas nodarbinātības iespējas un atspoguļosies sliktākos nodarbinātības statistikas datos.