Latvijas apstrādes rūpniecība augustā Krievijas sankciju ietekmi neizjūt

Augusts ir tas mēnesis, kurā būtu vajadzējis sagaidīt kritumu apstrādes rūpniecības izlaidē Krievijas izziņoto sankciju ietekmē. Taču, kā jau tas dažreiz gadās, atsevišķu norišu ietekme uz kopējās tautsaimniecības fona dažreiz tiek pārvērtēta. Tā arī šoreiz saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (izņemot sezonālo ietekmi) ir ne tikai nesamazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis - par 0.1%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu izlaides apjoms gan mazinājies par 0.9%, bet tas nav tik daudz saistīts ar Krievijas ieviestajām sankcijām, kā ar atsevišķu nozaru neveiksmīgajiem rādītājiem Krievijas ekonomikas vājināšanās dēļ.

No apakšnozaru datiem būtu jāizceļ, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pārtikas rūpniecībā - nozarē, kas visvairāk pakļauta Krievijas sankcijām, - izlaides apjoms samazinājies vien par 1.3%. Būtiskāko apjoma kritumu mēneša laikā piedzīvoja elektrisko iekārtu ražošana (-14.0%). Šī nozare ir būtiski atkarīga no norisēm Krievijā, jo lielākā daļa no nozares realizācijas ir tieši šajā valstī.

Tikmēr pēc vairākiem ļoti neizteiksmīgiem mēnešiem strauju izaugsmi augustā uzrādīja apģērbu ražošanas nozare (+9.6%). Tāpat iepriekšējos augstumos ir atgriezusies papīra un papīra izstrādājumu ražošanas nozare (+13.0%) un poligrāfija (+10.2%). Jaunu izlaides rekordu sasniedza datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare (+2.7%), kas neapšaubāmi ir pēdējā laika straujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare. Lai arī dažas statistikas nianses liek domāt, ka nozares izaugsme ir nedaudz mērenāka, nekā to redzam datos, ir patīkami redzēt, ka straujāko izaugsmi uzrāda nozare, kas pieskaitāma pie augsti tehnoloģiskajām. Izskatās, ka augustā labi klājies konfidencialitātes nosacījumu dēļ nedaudz noslēpuma plīvurā dzīvojošajām nozarēm – farmaceitisko produktu ražošanai un citu transportlīdzekļu ražošanai.

Latvijas Banka vairākkārtīgi ir uzsvērusi, ka Krievijas ieviesto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir salīdzinoši maza – to daļēji apliecina arī šodien publicētie apstrādes rūpniecības dati. Protams, nevar izslēgt varbūtību, ka arī tie rūpnieki, kas saskārās ar sankcijām, ir turpinājuši ražot savu produkciju, palielinot krājumu apjomus (to daļēji apliecina arī Eiropas Komisijas veiktās ekonomiskās konjunktūras apsekojuma dati par krājumu apjomu). Uz to, ka kopējā situācija apstrādes rūpniecības nozarē nav dramatiska, norāda arī apkopotais rūpnieku noskaņojuma rādītājs – augustā tas pasliktinājās vien mazliet, bet septembrī jau nemainījās. Turklāt rūpnieku konfidences līmenis pašlaik ir vien nedaudz zemāks nekā, piemēram, 2013. gada vidējais rādītājs.

Visticamāk, septembrī vai oktobrī datos gan ieraudzīsim Krievijas sankciju radītos negatīvos efektus, tomēr tie būtiski nesamazinās apstrādes rūpniecības kopējo izlaidi, pasliktinot vien atsevišķu apakšnozaru, īpaši pārtikas rūpniecības, rādītājus. Tomēr negatīvie efekti būs salīdzinoši īslaicīgi. Neformālās sarunas ar rūpniekiem liecina, ka daļa rūpnieku jau atraduši citus noieta tirgus, daļa rūpnieku joprojām atrod veidus, kā realizēt produkciju Krievijā, bet daļa šobrīd veic aktivitātes, lai iekarotu jaunus realizācijas tirgus.

Interesanti, ka septembrī un oktobra sākumā Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir būtiski audzis labo ziņu daudzums – rūpnieki ziņo par panākumiem, iekarojot jaunus noieta tirgus, tiek vērtas vaļā jaunas rūpnīcas un tiek izziņoti jauni investīciju projekti. Tas viss ļauj lūkoties pozitīvā virzienā, ja domājam par 2015. gadu. Turklāt pozitīvas ziņas pienāk arī no Liepājas, kur ar katru dienu pieaug varbūtība, ka kādreizējais Latvijas apstrādes rūpniecības flagmanis "Liepājas metalurgs" atjaunos savu ražošanu. Pat ja izlaides apjomi nesasniegs iepriekšējos, spriežot pēc jauno īpašnieku plāniem, produkcijas pievienotā vērtība varētu būt pat augstāka nekā pirms rūpnīcas darba apturēšanas.

Darvas karote medus mucā ir eiro zonas vājā ekonomiskā attīstība. Eiropas Centrālā banka ir iedarbinājusi virkni mehānismu, ar kuru palīdzību tiek cerēts iekustināt eiro zonas ekonomiku, tomēr monetārās politikas efektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešama arī atbilstoša fiskālā un strukturālā politika. Apstrādes rūpniecības gadījumā naudas pieejamībai ir liela nozīme, savukārt fiskālā politika un jo īpaši strukturālā politika nosaka apstrādes rūpniecības darbības priekšnosacījumus un lielā mērā arī tās efektivitāti.