Latvijas ārējā tirdzniecība – ar cerību par atspērienu vien nepietiek

Joprojām būtisku ietekmi uz Latvijas eksporta veikumu atstāj tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecību gausā attīstība. Ja, piemēram, Lietuvā un Polijā bijusi stabila un spēcīga izaugsme abos pirmajos šī gada ceturkšņos, tad Igaunijai beidzot 2. ceturksnī izdevies neturpināt jau 2 gadus ilgušo lejupslīdi. Ekonomiskais sentiments eirozonā kopumā turpina stagnēt, arī dažādi ģeopolitiskie saspīlējumi neveicina ārējā pieprasījuma un līdz ar to arī Latvijas eksporta atgūšanos. Ir risks, ka Latvijas eksporta atkopšanos var ierobežot konkurētspējas mazināšanās, ko jau šobrīd iezīmē rūkošas tirgus daļas Eiropas un pasaules tirgū.

Amerikāņu kalniņi preču eksportā

Preču eksportā pēc salīdzinoši laba gada sākuma ir sekojusi lejupslīde (ietekmējot arī Latvijas kopējā IKP svārstības). Joprojām sarežģīta situācija ir koksnes eksportā, kuru negatīvi ietekmē ierobežojošā monetārā politika eirozonā un Skandināvijā, tomēr šī gada 2. ceturksnī eksportēto koksnes izstrādājumu vērtība ir pat nedaudz augusi pret pagājušo gadu, radot cerību, ka turpmākā gada laikā situācija varētu uzlaboties. Pieaugums bijis arī farmaceitisko produktu eksportā, pat neskatoties uz uzņēmumu pakāpenisku aiziešanu no Krievijas tirgus. Tomēr krietni lielāks bijis kritums dažādās citās preču grupās, piemēram, lauksaimniecības produktos – to eksports spoguļo salīdzinoši vājo pagājušās vasaras ražu –, kā arī pārtikas produktu eksportā. Tāpat nedaudz sarucis eksportēto transporta līdzekļu, mehānismu un elektroierīču eksports.

Preču importu zemāku notur mazāks dabasgāzes imports

Preču imports 2. ceturksnī piedzīvojis mazāk svārstību, tikai mazliet augot salīdzinājumā ar sezonāli mazāk aktīvo gada sākumu. Gada griezumā preču imports gan joprojām bijis mazāks par 2023. gadu, visvairāk samazinājusies importēto minerālproduktu vērtība - galvenokārt dabasgāzes, kas, visdrīzāk, saistīts ar bojājumiem dabasgāzes cauruļvadam ar Somiju un augstam krājumu līmenim Inčukalna gāzes krātuvē. Būtiski sarucis arī dažādu mehānismu un elektroierīču imports, bet pieaugusi aktivitāte koksnes un ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu importā.

Cik augstu var uzlidot pakalpojumu eksports?

Pakalpojumu eksportā iepretim preču eksportam nav būtisku pārmaiņu – lielākā daļa pakalpojumu veidu nepiedzīvo ne spīdošu izaugsmi, ne būtisku pasliktinājumu. Turpina augt sniegto transporta pakalpojumu vērtība – galvenokārt uz gaisa transporta rēķina, savukārt pakāpeniski izčākst dzelzceļa pakalpojumu devums. Joprojām stagnē būvniecības pakalpojumi, kurus būtiski ietekmē Skandināvijas valstu būvniecības (ne)aktivitāte.

Tāpat nedaudz rimusi ārvalstu tūristu interese par Latviju, braucienu vērtībai pat nedaudz sarūkot, tomēr jāņem vērā, ka pirms gada 2. ceturksnī Latvijā notika pasaules čempionāts hokejā.

Samazināties turpina arī citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports, starp kuriem visvairāk rūk reklāmas pakalpojumu vērtība, tomēr tieši tāda pati tendence arī ir to importā, kopumā neatstājot lielu ietekmi uz pakalpojumu tirdzniecības bilanci.

Arī pakalpojumu importā kopaina ir nemainīga, un kopējā vērtība ir gandrīz tāda pati kā pirms gada. Kamēr iepriekšminēto citu saimnieciskās darbības pakalpojumu un arī finanšu un transporta pakalpojumu imports rūk, tikmēr būtiski turpina augt Latvijas rezidentu ārvalstu braucienu aktivitāte. Tāpat ar skatu uz Rail Baltica palielinās vajadzība pēc būvniecības pakalpojumu importa.

Uzņēmumu peļņa atstāj ietekmi uz tiešo investīciju plūsmām

Ārvalstu tiešās investīcijas 2. ceturksnī bijušas 0.9 % no IKP apmērā – visvairāk investīciju veikts profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā un enerģijas nozarē. Pirmajā pusgadā ārvalstu tiešās investīcijas bijušas 1.7 % apmērā no IKP, kas ir nedaudz zem pēdējo gadu vidējiem rādītājiem – tas daļēji saistāms ar aktīvu dividenžu izmaksu 2. ceturksnī.