Latvijas Bankas ekonomistu komentāri par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Krievija ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas, un tas nozīmē, ka mūsu saimnieciskā sadarbība ar šo valsti faktiski ir iesaldēta līdz labākiem laikiem, tā ir kļuvusi neiespējama. Tas jāņem vērā uzņēmējiem, kuri līdz šim vēl nebija pārorientējuši savu darbību uz citiem, stabilākiem un drošākiem tirgiem.

Šoreiz Rietumu sankcijas būs nevis simboliskas, bet visaptverošas, sāpīgas un mērķētas uz visu Putina režīmu un līdz ar to arī ekonomiku kopumā. Tas nenoliedzami atstās postošu ietekmi ne tikai uz Krieviju (un tās sabiedroto agresijā pret Ukrainu – Baltkrieviju), bet arī negatīvi ietekmēs arī sankciju piemērotāju – Rietumu un mūsu valsts ekonomiku. Taču šīs sankcijas ir atbalstāmas, jo dzīve blakus neaprēķināmam un agresīvam kaimiņam jebkurā gadījumā vēl postošāk ietekmēs ekonomiku, investīciju pievilcību, cilvēku pārliecību par nākotni. Faktiski pašlaik ir iespēja pabeigt to procesu, kas sākās jau pēc PSRS sabrukuma un Krievijas 1998.gada krīzes – saraut ekonomiskās saites ar šo valsti. Ja kāds vēl to nebija pamanījis, tad šobrīd ir skaidrāks par skaidru – sapnis par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem ir izsapņots.

Kāda būs notiekošā ekonomiskā ietekme? Pirmkārt, vēl vairāk celsies enerģijas resursu cenas, kas vēl kurinās inflāciju. Otrkārt, Ukraina un Krievijas dienvidi ir nozīmīgs piegādātājs globālajā pārtikas tirgū, līdz ar to var sagaidīt graudu un citu pārtikas produktu cenu celšanos pasaulē un tātad arī Latvijā. Treškārt, jārēķinās, ka norēķini ar Krieviju var kļūt apgrūtinoši. Sankciju un sagaidāmo Krievijas pretpasākumu rezultātā apgrūtinātas var kļūt eksporta aktivitātes uz Krieviju. Uzņēmumiem, kam Krievija joprojām veido pamanāmu daļu to biznesa, jāmeklē citi, stabilāki noieta tirgi. Šobrīd visvairāk uz Krievijas tirgu eksponētās nozares ir pārtikas rūpniecības (jo īpaši alkohola ražošana), mašīnbūve un elektrisko, elektronisko iekārtu ražošana, farmācija, tekstils, bet šajās nozarēs kopumā ekspozīcija uz Krieviju nepārsniedz 20-30% (atsevišķu uzņēmumu līmenī ekspozīcija, protams, var būt jūtami lielāka). Latvijas preču eksports uz Krieviju veido apmēram 7% no kopējā eksporta. Pakalpojumu eksportā Krievijas loma jau iepriekšējos gados ir būtiski mazinājusies, un šobrīd nav vērtējama kā sistēmiski svarīga. Tāpat nav izslēgtas dažādas cita veida provokācijas no Krievijas puses, piemēram, kiberuzbrukumi, kas var radīt galvas sāpes daudzu uzņēmumu komandām, liekot ieguldīt vairāk resursu darbības nepārtrauktības plānošanā.

Tomēr lielākā Latvijas ekonomikas ievainojamība slēpjas joprojām nozīmīgajā energoatkarībā no Krievijas. Latvijas preču imports no Krievijas ir ap 9% no kopējā, un tā nozīmīgu daļu veido dabasgāze, kas tiek izmantota gan siltumenerģijas, gan elektrības ražošanā. Līdz šim aptuveni 90% dabasgāzes importējām no Krievijas. Lai gan trūkstošo elektroenerģiju lielā mērā importējam no NordPool biržas, arī šajā jomā Krievijas ietekme ir joprojām nozīmīga, frekvenču sinhronizācijas kontekstā. Netieši, caur mūsu dienvidu kaimiņu esam eksponēti pret Krieviju arī degvielas importa ziņā. Prognozēt energoresursu plūsmu attīstību ar Krieviju šobrīd ir grūti, bet viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijai ar steigu jāstiprina sava energoneatkarība. Manuprāt, nekavējoties ir jāsper soļi, lai uzsāktu sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību, veidojot pašiem savu gāzes importa kapacitāti, un jāiegulda biomasas un vēja enerģijas ražošanas attīstībā.

Andris Strazds, Latvijas Bankas padomnieks

Vispirms jāuzsver, ka Latvija ir drošībā – to garantē dalība NATO un kolektīvās aizsardzības politika.

Attiecībā uz notikumiem Ukrainā – iepriekšējos konfliktos bija redzama Vladimira Putina stratēģija, kuru angliski sauc par “salami slicing” – regulāri, bet it kā mazāk nozīmīgi agresijas akti un ieguvumi, kas ilgākā laikā pretējai pusei beidzas ar to, ka no sākotnējās “desiņas” vairs nekas vairs nav palicis pāri. Līdz šim arī Rietumu atbilde ir bijusi līdzīga, tikai attiecībā uz sankcijām – to varētu saukt par “sanctions slicing”, proti, atbildot uz šiem agresijas aktiem, piemērot pēc būtības nelielas, regulāras papildu sankcijas.

Putina šīs nedēļas agresīvā runa un pēdējo dienu notikumi nepārprotami liecina, ka “salami slicing” stratēģija ir beigusies un Putins sāk īstenot kaut ko stipri nopietnāku. Tas nozīmēs arī atbilstošu atbildes reakciju sankciju pusē. Ja sankcijas nav sāpīgas gan pusei, kam to piemēro, gan piemērotājam, tad tās nav efektīvas, un šoreiz visas pazīmes liecina, ka sankcijas būs sāpīgas Krievijai. Un tātad arī Rietumu pasaulei, arī Latvijai. Brīvība nav par velti. Neērtības šodien ir maksa, lai nākamās paaudzes dzīvotu brīvā un demokrātiskā valstī, nevis agresīvā un despotiskā impērijā.

Diemžēl jāpiekrīt ekspertiem, kuri saka, ka Putins pats vairs neapstāsies, kamēr vien viņu neapturēs. Turklāt, visticamāk, tā vairs nebūs tikai diplomātiska vai ekonomiska apturēšana ar sankcijām, bet militāra.

Latvijai šajā situācijā jāsniedz visa iespējamā palīdzība Ukrainai. Un jāsaglabā miers – mēs esam drošībā kā NATO dalībvalsts.