Latvijas ekonomika aug, bet krīzes otrais vilnis pie durvīm

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrajam novērtējumam iekšzemes kopprodukta salīdzināmajās cenās (IKP) gada pieaugums 2011. gada 3. ceturksnī ir sasniedzis 5.7%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir palielinājies par 1.3% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

Šāda IKP izaugsme ir vērtējama kā veiksmīga, it īpaši ņemot vērā ārējo ekonomisko fonu. Uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā ceturksnī jau iepriekš norādīja vairāki operatīvie rādītāji. Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms salīdzināmajās cenās 2011. gada 3. ceturksnī pieauga par 2.0% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pret iepriekšējo ceturksni), kas, lai arī ir lēnāks pieaugums nekā iepriekš, tomēr ārējā pieprasījuma vājināšanās apstākļos ir uzskatāms par labu Latvijas rūpnieku sniegumu. Lielākais devums IKP izaugsmē 3. ceturksnī acīmredzot ir tirdzniecības apgrozījuma pieaugumam par 5.7% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pret iepriekšējo ceturksni). Tirdzniecības apgrozījums pieauga visos 3. ceturkšņa mēnešos par spīti pakāpeniskai tirdzniecības noskaņojuma rādītāja lejupslīdei. Arī Eiropas Komisijas novērtētais uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indikators Latvijā 3. ceturksnī pieauga par 0.5 procentu punktiem, kamēr lielākajā daļā Eiropas rādītājs ievērojami pasliktinājās – ES kopumā tas kritās par 10.7 procentpunktiem. Arī operatīvie nodokļu ieņēmumu dati liecināja par izaugsmi š.g. 3. ceturksnī.

Latvijas IKP pēc krīzes atguvās veiksmīgi, un ātri vien nokļuvām starp ES līdervalstīm izaugsmes ziņā. Tomēr tas negarantē, ka šāda tendence pastāvēs arī nākamajos ceturkšņos. Parādu krīzes nomocīto ES valstu ekonomika pamazām sāk bremzēties – uz to norāda gan noskaņojuma rādītāji, gan PMI (Purchasing managers index), gan reālās ekonomikas dati. Finanšu tirgi pēdējos mēnešus ir ļoti svārstīgi. Tādējādi, visticamāk, fiskālās konsolidācijas pasākumu un ar parādu korekcijas risinājumiem saistīto risku eskalācija no finanšu tirgiem tuvākajā laikā atspoguļosies arī reālajā ekonomikā, turklāt atsevišķās valstīs, tai skaitā mūsu ārējās tirdzniecības partnervalstīs, ar lielu negatīvu ietekmi. Jau tagad ir redzams ES rūpnieku krājumu apmēru novērtējuma pieaugums, kas liecina, ka pieprasījums sarūk, kas pakāpeniski piespiež rūpniekus samazināt arī izlaidi. Dažās valstīs izlaide jau samazinās, piemēram, Vācijā, Igaunijā, Spānijā, Portugālē, Lietuvā u.c.; pagaidām gan pāragri spriest, vai tā jau ir tendence. Latvijas ekonomika pēc krituma ir augusi strauji un ir daudz labāk sagatavota nākamajam krīzes vilnim nekā iepriekš, bet… tas nenozīmē, ka iziesim no ūdens "sausām kājām". Vārdu kopa "budžeta deficīts" nozīmē to, ka dzīvojam arī uz aizņemtas naudas rēķina. Tātad, ja saprotam, ka rīt mūsu ienākumi nepieaugs un pat, iespējams, samazināsies, tad budžets ir jāplāno ļoti piesardzīgi. Pretējā gadījumā nonāksim vēl lielākā atkarībā no norisēm finanšu tirgos, kas pašlaik ne tuvu ir labvēlīgas.

Visbeidzot jāpiebilst, ka publicētie IKP dati ir uzskatāmi par "ātro novērtējumu", ko CSP iegūst, ar matemātisku modeļu palīdzību apstrādājot jau pieejamo informācijas apjomu. Precīzāks un izvērstāks IKP novērtējums tiks publicēts 2011. gada 9. decembrī, un tad precīzāk varēsim spriest par ekonomikas virzītājiem.