Latvijas eksporta apjoms ir tuvs pirmskrīzes līmenim; nākotni noteiks ražīgums

2010. gada jūnijā Latvijas preču eksports pieauga par 23.3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet imports - par 22.0%. Lai arī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā bija vērojams neliels sezonāls ārējās tirdzniecības sarukums, 2. ceturksnī kopumā eksports sasniedza līmeni, kāds bija dažus mēnešus pirms krīzes, bet imports - vidēji 2006. gada pirmā pusgada līmeni. Konkurētspējas pieauguma un ārējo tirgu pakāpeniskas atgūšanās ietekmē 2010. gada pirmajā pusgadā Latvijas preču eksports nominālā izteiksmē pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā laika perioda rādītāju par 22.9%, bet importa pieaugums atjaunojās lēnāk (8.3%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā izaugsme bija vērojama pārtikas rūpniecības, koksnes un tās izstrādājumu, satiksmes līdzekļu, kā arī mehānismu un mehānisku ierīču eksportā, kas kopā veidoja 49.9% no preču eksporta. Gada laikā gan imports, gan eksports pieaudzis vairākumā nozīmīgāko preču grupu, izņemot minerālproduktus.

Vairāki konkurētspēju raksturojoši rādītāji turpina uzlaboties.
Izmaksu samazināšanas pasākumu rezultātā turpināja samazināties lata reālais efektīvais kurss, kas raksturo cenu un izmaksu pārmaiņas attiecībā pret galveno tirdzniecības partnervalstu cenu un izmaksu dinamiku.
Pakāpeniska ražošanas atjaunošanās ļauj pilnīgāk noslogot ražošanas jaudas: jaudu noslodzes novērtējums apstrādes rūpniecībā 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uzlabojies par vairāk nekā 5 procentu punktiem.
Pieejamie Latvijas tirdzniecības galveno partnervalstu dati ļauj novērtēt tirgus daļas aprīlī un maijā, un tie liecina, ka strauji augušas Latvijas eksporta daļas tādu nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu kā Dānijas, Vācijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Somijas un Lielbritānijas importā.

Jūlijā nedaudz uzlabojies eksporta pasūtījumu novērtējums, kas ļauj cerēt uz turpmāku preču eksporta kāpumu tuvākajos mēnešos. Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā atsākās Baltic Dry indeksa pieaugums (pretstatā maijā un jūnijā novērotajam kritumam), kas norāda uz pieprasījuma kāpumu kravu pārvadājumiem pa jūru un varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas pakalpojumu eksportu. Nelabvēlīgie laika apstākļi (karstums un vētras) daudzviet Eiropā, kas ir pamatā graudu cenu kāpumam šai sezonā un graudu tirdzniecības ierobežojumiem (piemēram, graudu eksporta aizliegums Krievijā), varētu radīt iespējas Latvijas graudu eksportētājiem tuvākajos mēnešos. Tomēr arī Latvijā graudu novākšana vēl nav beigusies, un laika apstākļi ir nepastāvīgi, tādēļ pastāv cenu kāpuma risks iekšzemē.

Pasaules tautsaimniecībai izejot no krīzes un mazinoties dažādu atbalsta mehānismu ietekmei ražošanā un eksportā, kā arī pakāpeniski izsīkstot cenu un izmaksu krituma pozitīvajai ietekmei uz Latvijas eksporta konkurētspējas nodrošināšanu, Latvijas eksporta apjomu arvien būtiskāk ietekmēs tas, cik lielā mērā kāps produktivitāte jeb darba ražīgums.