Latvijas eksporta izredzes uzlabojas

2009. gadā starptautiskās tirdzniecības aktivitāte pasaulē būtiski saruka: mazinājās t.s. cikliski jutīgo preču - rūpnieciskām vajadzībām nepieciešamo un daudzu ilglietošanas patēriņa preču tirdzniecība; saasinājās protekcionisma pasākumi. Atšķirīga iekšējā un ārējā pieprasījuma krituma rezultātā Latvijas preču imports saruka ievērojami straujāk nekā preču eksports (par attiecīgi 38.4% un 19.4% ), bet reālā izteiksmē (ņemot vērā vienības vērtības pārmaiņas) krituma tempu atšķirība ir aptuveni trīskārša: atbilstoši 34.2% un 10.5%. Tādējādi strauji uzlabojās tirdzniecības bilance, kā arī tika nodrošināts tekošā konta pārpalikums.

Latvijas importa struktūrā saruka kapitālpreču īpatsvars, un to lielā mērā izskaidro kreditēšanas apsīkums, būvniecības kritums, kā arī rūpnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Latvijas eksports pirmajā pusgadā saruka visās nozīmīgākajās preču grupās. Otrajā pusgadā, pasaules tautsaimniecība pakāpeniski atguvās, un Latvijas eksporta vērtība stabilizējās vai pieauga tādās nozīmīgās preču grupās kā koks un koka izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības produkcija, minerālprodukti, kā arī atsevišķās lauksaimniecības un pārtikas preču grupās. Tāpat gada nogalē stabilizējās parasto metālu un to izstrādājumu eksports, un būtiski pieauga optisko ierīču un aparatūras eksports, decembrī un 4. ceturksnī kopumā sasniedzot vienu vēsturiski lielākajām reģistrētajām vērtībām atbilstoši mēneša un ceturkšņa laikā.

Uzņēmumiem veicot izmaksu optimizācijas pasākumus, kā arī patēriņa kritumam negatīvi ietekmējot cenu dinamiku, cenu un izmaksu līmenis Latvijā saruka straujāk nekā vidēji galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Tādējādi uzlabojās cenu un izmaksu konkurētspējas pozīcija, ko atspoguļo reālā efektīvā kursa lejupejošā tendence. Latvijas eksporta daļa vairāku nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu tirgos palielinājās vai saglabājās iepriekšējā līmenī. Gada pirmo vienpadsmit mēnešu dati par valstu savstarpējo tirdzniecību liecina, ka būtiski pieauga Latvijas eksporta daļa kaimiņvalstu - Igaunijas, Lietuvas (par aptuveni piektdaļu) un Krievijas (par gandrīz desmitdaļu) importā. Mazāk izteiktas, taču pozitīvas tirgus daļu pārmaiņas bija vērojamas arī Zviedrijas, Nīderlandes, Vācijas, Polijas un Somijas tirgos, bet Latvijas eksporta daļa Lielbritānijas importā kopš 2008. gada 4. ceturkšņa, kad tā saruka gandrīz divkārt, ir pakāpeniski pieaugusi visa 2009. gada laikā.

Lai arī joprojām aktuālā taupības politika, zema investīciju aktivitāte un lēnā Latvijas tautsaimniecības atkopšanās 2010. gadā būtiski neveicinās importa kāpumu, tomēr eksporta izredzes līdz ar pasaules tautsaimniecības atveseļošanos un Latvijas eksporta izmaksu konkurētspējas pozīcijas nostiprināšanos uzlabojas, kas ļaus saglabāt tekošā konta pārpalikumu līdzīgi kā iepriekšējā gadā, ja valdības veiktie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi būs mērķtiecīgi un sekmīgi.