Latvijas eksporta sīkstums tiek pārbaudīts arī novembrī

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka par 3.8%, preču eksporta un importa vērtībai samazinoties attiecīgi par 5.8% un 2.0%. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 2.2%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 2.8%.

Lai gan starptautiskā situācija ir saspīlēta un ārējā pieprasījuma atgūšanās ir ļoti vāja, Latvijas eksports šā gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaudzis par 1.2%. Pozitīvu devumu eksportā nodrošināja optiskās un medicīnas ierīces, graudaugu produkti, mehānismi un elektroiekārtas, ķīmiskās rūpniecības ražojumi, t.sk. farmācijas produkti, kokmateriāli un mēbeles, plastmasas, papīra izstrādājumi un celtniecības materiāli. Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta reālie apjomi joprojām uzrāda noturību, neskatoties uz  ģeopolitikas izaicinājumiem un konjunktūras izmaiņām Krievijas un tās satelītvalstu tirgos, kompensējot eksporta kritumu uz šīm valstīm ar kāpumu citos tirgos.

Kokapstrādes veiksmīgā darbība jau divus gadus pēc kārtas ir sekmējusi gan apstrādes rūpniecības, gan preču eksporta izaugsmi. Tas panākts, uzlabojot ražošanas efektivitāti, atrodot jaunus noieta tirgus un palielinot augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru gan šajā nozarē, gan eksportā.

Novembris ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad mēnesi pret mēnesi ir vērojams pozitīvs pieaugums pārtikas produktu eksportā. Saskaņā ar Zemkopība ministrijas sniegto informāciju pārtikas produktu ražotāji pēc Krievijas pieprasījuma krituma un ieviestajām sankcijām nav ieslīguši bezcerībā un turpina enerģiski darboties, meklējot jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Rezultātā ir atrasti 16 jauni noieta tirgi un paplašināta darbība jau esošajos.

Redzamākos veiksmes stāstus no lielākajiem pārtikas nozares uzņēmumiem ir veidojuši saldumu ražotājs "Laima" un augļu un dārzeņu pārstrādātājs "Spilva", ko apliecina uzņēmumu izaugsme eksporta tirgos, īstenotie investīciju projekti, kā arī jauni produkti vietējā un eksporta tirgos. Pateicoties visu laiku lielākajai graudu ražai Latvijā, septembrī, oktobrī un novembrī ārējo tirdzniecību būtiski uzlaboja graudaugu eksports.

Kā vēl viens pozitīvs faktors, kas apliecina Latvijas eksporta sīkstumu, jāatzīmē Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā, kas saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Eurostat datiem pēc gandrīz pusotra gada stagnācijas šā gada otrajā pusē atsākušas pieaugt. Tirgus daļu kāpums atjaunojies ne tikai ES 28 kopējā importā, bet arī galveno partnervalstu (Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Čehijas) u.c. valstu importā. Raugoties preču griezumā, tirgus daļu pieaugumu nodrošināja gan rūpniecības preces, gan pārtika un dzīvnieku izcelsmes produkti, tāpat arī neapstrādāti materiāli, ķīmiskās rūpniecības ražojumi,  minerālprodukti, kā arī mehānismi un transporta iekārtas.

Preču imports turpina stagnēt un 2015. gadā tas praktiski saglabājies 2014. gada līmenī – 11 mēnešos neliels kritums par 0.5%. Iekšzemes privātā patēriņa pieaugums nav radījis nozīmīgu spiedienu uz patēriņa preču importu, kā to varētu sagaidīt, bet tas varētu liecināt, ka mazinājusies Latvijas atkarība no importa, arvien vairāk aizvietojot importētās patēriņa preces ar tepat Latvijā ražotajām. Tasī varētu arī  norādīt, ka privātā patēriņa kāpumu arvien vairāk sāk balstīt pieprasījums pēc iekšzemes pakalpojumiem. Turpretī kapitālpreču importa kritums ir saistīts ar vājāku jaunu investīciju aktivitāti, bet investīcijas ir nepieciešamas ilgtspējīgai eksporta un tautsaimniecības izaugsmei.

Sagaidām, ka 2015. gadā kopumā Latvijas preču eksports uzrādīs nelielu pieaugumu. Globālās ekonomikas neviennozīmīgā attīstība, vājš ārējais pieprasījums un uzņēmumu investīciju projektu gausā ieviešana Latvijā ir viens no galvenajiem riskiem Latvijas eksporta un ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai arī turpmāk.