Latvijas eksporta tendences turpmākajos mēnešos vērtējamas piesardzīgi

2013. gada martā, neskatoties uz zemo pieprasījumu atsevišķās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 10%. Preču eksporta un importa vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga attiecīgi par 5.3% un 14.0%.

Lai gan martā preču eksportam gada pieaugums saglabājās pozitīvs (+2.6%), ārējā pieprasījuma samazināšanās partnervalstu tirgos un bāzes efekta ietekmē preču eksporta gada izaugsmes temps būtiski kritās. Preču eksporta gada pieaugumā pozitīva ietekme ir bijusi ķīmiskās rūpniecības ražojumu, lauksaimniecības un pārtikas produktu, papīra un tā izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu eksporta kāpumam. Eksporta gada pieauguma tempa kritumu noteica satiksmes līdzekļu un minerālproduktu eksporta samazināšanās.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt, kas liecina, ka Latvijas eksporta diversifikācija ir pietiekami plaša un līdz šim veiksmīgi spēj reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs. Daži piemēri: Latvijā lielāko saldumu ražotāju "Laima" un "Staburadze" produktu eksports 2013. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar šo laika posmu pērn, pieaudzis par 22%. Būtisku eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, Vācijā, ASV un Mongolijā, un tas panākts, gan paplašinot savu sortimentu, gan nostiprinot uzņēmuma produkcijas pozīcijas eksporta tirgos. Arī SIA "Solepharm" ražotais Latvijas dzērveņu koncentrāts pēc vairāk nekā 2.5 gadu sadarbības veidošanas būs pieejams Rietumāzijā – Kuveitā, bet, turpinot mērķtiecīgu eksporta tīkla paplašināšanu, AS "Latvijas Balzams" uzsācis sava jaunā degvīna eksportu uz Ķīnu.

Martā salīdzinājumā ar februāri preču importā pieaugums novērots praktiski visās preču grupās, izņemot parastiem metāliem. Visstraujāk importā pieauga sauszemes transporta līdzekļu, minerālproduktu, t.sk. elektroenerģijas un naftas gāzes un gāzveida ogļūdeņražu ievedums. Martā parastā metāla izstrādājumu importa kritums, visticamāk, ir saistīts ar AS "Liepājas metalurgs" ražošanas apjomu samazināšanos un līdz ar to mazāku nepieciešamību pēc izejmateriāliem.

Pēdējo mēnešu apstrādes rūpniecības dati, ārējās vides attīstība un sarežģījumi AS "Liepājas metalurgs" darbībā liek piesardzīgi vērtēt Latvijas eksporta tendences turpmākajos mēnešos. Arī Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka aprīlī otro mēnesi pēc kārtas Latvijas ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) noskaņojuma rādītāji ir pasliktinājušies eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumiem. Tāpat konfidences rādītāji par 2. ceturksni pasliktinājušies eksporta pasūtījumu apjomu un konkurētspējas novērtējumiem. Latvijas uzņēmēju līdz šim nogaidošā pozīcija investīciju aktivitātē savukārt negatīvi ietekmē importu. Līdz ar to gan uz preču eksporta, gan importa iespējamo dinamiku tuvākajā nākotnē joprojām attiecas būtiski lejupvērsti riski. Turklāt bažas par nākotnes perspektīvām pastiprina investīciju aktivitātes sarukums ražošanas sektorā.

No otras puses, nākotnē pozitīvu devumu eksportā varētu dot Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības un investīciju partnerības līguma noslēgšana. Latvijas uzņēmumu lielākais ieguvums no brīvās tirdzniecības līguma ir sagaidāms no ne-tarifu barjeru samazināšanas tādās nozarēs kā farmācija, pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība u.c. No šāda līguma noslēgšanas iegūtu ne tikai tie uzņēmumi, kuri tieši eksportē uz ASV, bet arī uzņēmumi, kas ražo un piegādā izejmateriālus un komponentes citiem ES uzņēmumiem, kas tālāk gatavo produkciju eksportē uz ASV.