Latvijas eksportam klupšanas akmeņu netrūkst, bet ceļš turpinās

Oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksportā pozitīvs pieaugums bija lauksaimniecības produktiem (graudiem, pienam un krējumam, olām, saldētiem un termiski apstrādātiem augļiem, tējai, kafijai, dažādām garšvielām), pārtikas rūpniecības ražojumiem, t.sk. dzērieniem, minerālproduktiem, plastmasas izstrādājumiem, celtniecības materiāliem un juvelierizstrādājumiem. Kritumu oktobrī salīdzinājumā ar septembri piedzīvoja līdz šim eksportu pozitīvi balstošie koksnes izstrādājumi.

Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā preču eksports ir sarucis par 1.7%. Pozitīvu devumu preču eksportā sniedzis lauksaimniecības un pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu, transportlīdzekļu un mēbeļu eksporta pieaugums. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, parastā metāla un tekstila izstrādājumu eksporta kritums.

Visticamāk, 2016. gadā preču eksporta izaugsme būs tuvu pagājušā gada līmenim, turklāt reālais preču eksports šogad ir spējis uzrādīt mērenu pieaugumu, kas nozīmē, ka preču eksportu visvairāk negatīvi ietekmējis tieši globālo cenu kritums.

Šāds rezultāts vērtējams atzīstami, jo pēdējie divi gadi Latvijas preču eksportam ir bijuši izaicinājumiem pilni – problēmas sagādājuši visdažādākie notikumi: gan Krievijas noteiktās ekonomiskās sankcijas, gan globālo cenu lejupslīde, gan rietumu eksporta tirgi (eiro zonas valstu vājā izaugsme) un austrumu tirgi (Krievijas un citu Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu ekonomiku un Krievijas rubļa vājināšanās).

Ārvalstu tirgos pieprasījums jau ilgstoši saglabājas vājš, un konkurence galvenajos noieta tirgos kļūst arvien sīvāka. Savukārt jau ieilgušais zemais investīciju līmenis ir viens no  galvenajiem negatīvajiem faktoriem, kas bremzē gan preču eksporta, gan importa izaugsmi ilgtermiņā.

Nedrošību un neziņu par nākotni un Latvijas ārējās tirdzniecības iespējām pastiprina arī Lielbritānijas balsojums un Brexit iespējamā ietekme uz turpmāko ekonomisko sadarbību ar Lielbritāniju, tāpat Itālijas referendums un Francijas vēlēšanas, kā arī ASV vēlēšanu rezultāti, kas liek domāt par pieaugošu protekcionisma noskaņojumu pasaulē.

To, ka Latvijas uzņēmēji un eksportētāji nav ieslīguši bezcerībā, bet turpina enerģiski darboties par spīti daudzajām problēmām, apliecina konkurss "Eksporta un inovācijas balva 2016".  Šogad tajā tika iesniegti 117 pieteikumi no visdažādākajiem uzņēmumiem. Pretendentu un laureātu (kas tika paziņoti svinīgā ceremonijā 2016. gada 8. decembrī) saraksts apliecina, ka uzņēmējdarbība Latvijā ir dzīva, turklāt to piedāvāto produktu un pakalpojumu spektrs ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tas pierāda, ka ir daudz un dažādu nišu, kurās mūsu ražotāji ir pietiekami konkurētspējīgi pasaules tirgū. Ir virkne uzņēmumu, kas ražo jaunas, inovatīvas lietas tikai eksporta tirgiem, par ko pat nezinām.

Preču eksportu turpmāk pozitīvi varētu ietekmēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, atjaunojot investīciju aktivitāti. Tāpat sagaidām, ka ārējo tirgu ekonomiskā aktivitāte kļūs dinamiskāka un ārējais pieprasījums pamazām palielināsies. Tajā pašā laikā ir daudz klupšanas akmeņu, kas apdraud eksporta nākotnes perspektīvas. Piemēram, joprojām nesakārtotā infrastruktūra reģionos, kvalificēta darbaspēka trūkums, augošās darbaspēka izmaksas, kas vājina konkurētspēju, kā arī uzņēmēju neziņa par nodokļiem, par ģeopolitisko situāciju Eiropā un citās kaimiņvalstīs.