Latvijas eksportētāji spītīgi cenšas noturēt savas pozīcijas globālajā tirgū

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība samazinājās par 11.7%, bet importa vērtība saruka par 7.2%. Gada laikā preču eksporta vērtība samazinājās par 2.8%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 0.9%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 2.0%, uzrādot kāpumu mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, celtniecības materiālu, koksnes, plastmasas, mēbeļu un citu preču eksportā. Preču eksporta izaugsme vērtējama atzinīgi, ņemot vērā salīdzinoši neskaidro ārējo vidi, situāciju Krievijā un Grieķijas finanšu problēmas. Preču importa vērtība salīdzinājumā ar pagājušo gadu gan turpināja kristies.

Šā gada 22. jūnijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās pagarināt pret Krieviju vērsto sankciju periodu līdz pat 2016. gada janvārim. Kā atbildes reakcija no Krievijas sekoja paziņojums par ES pārtikas produktu embargo termiņa pagarinājumu uz vienu gadu.

Pagājušajā gadā, neskatoties uz ieviestajām sankcijām, Latvijas kopējais preču eksports palielinājās par 2.3%, savukārt preču eksports uz Krieviju saruka par 5.6%. Līdzīga situācija saglabājas šogad, kad Latvijas kopējais eksports piecos mēnešos audzis par 2%, kamēr eksports uz Krieviju sarucis par 20.3%. Preču eksporta kritumu uz Krieviju kompensējis pieaugums uz tādiem tirgiem kā Lietuva, Dānija, Lielbritānija un ASV, kas apliecina, ka eksportētājiem kopumā ir izdevies visai veiksmīgi kompensēt zaudēto pārtikas eksporta tirgu Krievijā.

Arī Grieķijas finanšu problēmām tieša ietekme uz Latvijas preču eksportu nav, jo Grieķija Latvijai nav būtisks ārējās tirdzniecības partneris: preču eksports veido tikai 0.2% no kopējā Latvijas eksporta, bet importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0.07% no kopējā Latvijas preču importa. Neskatoties uz Grieķijas ekonomikas problēmām, Latvijas preču eksports uz Grieķiju gan 2014. gadā, gan šogad pieauga – attiecīgi par 43.6% un 48.3% (2015. gada piecos mēnešos). Negatīvo ietekmi Latvija var izjust tikai pastarpināti, piemēram, iedzīvotāju un uzņēmumu piesardzīgais noskaņojums var bremzēt izaugsmi gan eiro zonā, gan līdz ar to arī Latvijā.

Latvijas preču eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma ir investīcijām.  Kopumā Eiropā, t.sk. Baltijas valstīs vērojama investīciju vides atdzīvošanās, kas ir labas ziņas arī Latvijai. Par spīti nenoteiktajai ārējai videi, vairāki uzņēmumi turpina veikt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā  un jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Piemēram, AS "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno attīstībā investēt septiņus milj. eiro, prognozējot 10% apgrozījuma pieaugumu un eksporta paplašināšanos uz trešajām valstīm, arī SIA "Madara Cosmetics" ar ES fondu atbalstu vienu milj. eiro investē ražošanas iekārtās. Tāpat vairāki Latvijas uzņēmumi (AS "Laima", AS "Brīvais vilnis", SIA "Gamma-A", SIA "Karavela" u.c.) jūnija beigās veiksmīgi piedalījušies vienā no lielākajām industrijas izstādēm pasaulē – pārtikas delikatešu izstādē "Fancy Food show 2015" Ņujorkā, kas, iespējams, palīdzēs nostiprināt pozīcijas ASV tirgū un ieinteresēs arī citas valstis.