Latvijas eksportētājiem jāturpina meklēt jaunas nišas savai produkcijai

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka par 0.3%. Mēneša laikā preču eksporta vērtība samazinājās par 2.0%, bet importa vērtība pieauga par 1.2%. Šādos apstākļos arvien lielāka nozīme būs tam, kā Latvijas eksportētājiem veiksies, meklējot jaunus noieta tirgus.

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 0.7%, uzrādot kāpumu mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, celtniecības materiālu, koksnes, papīra, plastmasas, parastā metāla izstrādājumu un mēbeļu eksportā. Februārī salīdzinājumā ar janvāri eksporta kāpums bija mehānismiem un elektroiekārtām, plastmasas izstrādājumiem, mēbelēm, celtniecības materiāliem, pārtikas produktiem un satiksmes līdzekļiem. Lielākais kritums bija parastā metāla un to izstrādājumu eksportā, ko galvenokārt noteica dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta sarukums.  Šis kritums varētu būt saistīts ar "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšanu un tam nepieciešamo izejvielu iepirkumu no Latvijas metāllūžņu piegādātājiem, kas līdz šim metāllūžņus eksportēja.  

Preču eksports uz Krieviju šā gada divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 42.2 milj. eiro. Lielākais pieaugums eksportā šā gada pirmajos divos mēnešos bija uz Lietuvu, Nīderlandi, ASV (elektropreču eksportam – jauns noieta tirgus), Čehiju, Rumāniju, Bulgāriju, Ungāriju, Dāniju, Lielbritāniju, Kazahstānu un Baltkrieviju.

Preču importa vērtība salīdzinājumā ar pagājušo gadu turpināja kristies. Preču importā kritumu piedzīvoja gandrīz visas lielākās preču grupas, izņemot parastā metāla izstrādājumus, kas februārī būtiski pieauga. Dzelzs un neleģētā tērauda pusfabrikātu importa pieaugums februārī ir saistīts ar nepieciešamo izejvielu iegādi no Baltkrievijas un Krievijas "KVV Liepājas metalurgs" ražošanas vajadzībām.

Pagājušā gadā Latvijas uzņēmēji eksporta pieaugumu spēja panākt, kāpinot eksportu un paplašinot noieta tirgu Eiropas Savienības (ES) valstu un līdz šim mazāk apgūtos tirgos ārpus ES. Turpinoties ekonomiskās situācijas stabilizācijai eiro zonā un Ziemeļvalstīs, kas ir būtiski noieta tirgi Latvijas eksportētājiem, kā arī "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības atsākšana varētu daļēji kompensēt ārējās vides riskus saistībā ar Krievijas pieprasījuma kritumu. Krievijas noteiktās sankcijas tiešā veidā Latvijas eksporta kopējo dinamiku ļoti būtiski nav ietekmējušas, tomēr netieši Latvijas eksportētāji saskaras ar sankciju negatīvajiem efektiem, piemēram, vājāka pieprasījuma apstākļos ES valstu tirgos saasinās konkurence. Latvijas eksporta nozaru ražotājiem arvien vairāk nāksies uzlabot savu konkurētspēju, radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī  meklēt jaunus nišas produktus un noieta tirgus.

Lai arī 2015. gadā straujš eksporta pieaugums pret pašreizējo līmeni nav sagaidāms, Latvijas eksportētāju pūles preču diversifikācijā – eksporta piedāvājuma dažādošanā – un tirgus daļu palielināšanā palīdzēs noturēt šobrīd sasniegto un novērsīs eksporta apjomu krišanu. Latvijas ražotāji jau ir pierādījuši, ka tieši krīzes apstākļos spēj ļoti labi mobilizēties un uzlabot savu konkurētspēju. Visās nozarēs jau ir uzņēmumi, kas ir atraduši vietu Eiropas vai globālajā tirgū. Ģeopolitiskā krīze austrumu kaimiņvalstīs un vairāku NVS valstu pieprasījuma samazināšanās ieviesīs korekcijas eksportā gan attiecībā uz eksporta preču klāstu, gan arī uz tirdzniecības partneriem, tādējādi samazinot biznesa riskus. Savukārt eiro vērtības kritums ļaus eiro zonas, t.sk. Latvijas, eksportētājiem kļūt konkurētspējīgākiem pasaules tirgos, tādējādi uzturot eksporta pieaugumu. Augošs ārējais pieprasījums varētu būt viens no faktoriem, kas stimulētu investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai.