Latvijas eksportētājiem šis gads paies veiksmes zīmē
Arī ģeopolitiskie riski, kas pagājušajā gadā un vēl šā gada sākumā negatīvi ietekmēja ražotāju un patērētāju noskaņojumu, kā arī kavēja investīciju aktivitātes atjaunošanos, ir pamazām mazinājuši savu aktualitāti. Tas tāpēc, ka, ilgstoši dzīvojot šādos politiskās nenoteiktības apstākļos, gan patērētāji, gan uzņēmēji ir pielāgojuši savu darbības stratēģiju un radījuši sava veida imunitāti pret negatīvo ārējo fonu.
Pēdējie divi mēneši preču eksportā uzrādījuši lieliskus rezultātus. Septembrī preču eksporta vērtība sasniedza līdz šim augstāko līmeni Latvijas ārējās tirdzniecības vēsturē, taču oktobrī preču eksports neapstājās pie sasniegtā un uzrādīja jaunu mēneša rekordu. Turklāt labie rezultāti sasniegti, pateicoties gandrīz visu nozaru eksporta kāpumam.
Gada pirmajos desmit mēnešos – preču eksporta vērtība pieaugusi par 9.6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, saglabājot pozitīvu gada izaugsmi gandrīz visās preču grupās. Lielākais pozitīvais devums bija pārtikas rūpniecības ražojumu, t.sk., dzērienu, parastā metāla izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, koksnes izstrādājumu, dzīvnieku izcelsmes produktu, ķīmiskās rūpniecības, t.sk., farmācijas, produktu eksporta pieaugumam.
Neskatoties uz joprojām pastāvošo nenoteiktību saistībā ar Brexit, preču eksports uz Lielbritāniju turpina pieaugt. Eksportā uz Lielbritāniju koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu kritumu kompensēja citu preču (graudaugu, zivju izstrādājumu, kosmētikas un parfimērijas izstrādājumu, farmācijas produktu, parastā metāla izstrādājumu, transportlīdzekļu un to daļu, kā arī mēbeļu un rotaļlietu) eksporta pieaugums.
Tāpat, neskatoties uz joprojām pastāvošajām sankcijām pārtikas produktu eksportā, būtiski pieaudzis citu preču grupu (mehānismu un elektropreču, dzērienu, farmācijas produktu, tekstila izstrādājumu u.c.) eksports uz Krieviju.
Raugoties valstu griezumā, preču eksportu kāpinājis gan noiets tradicionālajos partnervalstu tirgos, gan daudz tālākos tirgos. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, desmit mēnešos preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pieaudzis par 8.9%. Ļoti līdzīgs kāpums ir bijis arī eksportā uz Āzijas valstīm – attiecīgi par 8.8%, savukārt eksports uz Ameriku ir pieaudzis par 67%.
Šogad preču eksports pieaugumu uzrāda gan reālā, gan nominālā izteiksmē. 3. ceturksnī re-eksports pieaudzis straujāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet gan 3. ceturksnī, gan gadā kopumā preču eksporta pieaugumu šogad nodrošina tieši iekšzemē ražotās produkcijas eksports, nevis re-eksports.
Šogad preču importa kāpums (+16.0% desmit mēnešos) ir bijis straujāks kā eksportam. Preču importa pārsniegums pār eksportu vairāk saistīts ar investīciju aktivitātēm, kas, no vienas puses, palielina preču tirdzniecības deficītu, bet, no otras puses, nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un eksporta pieaugumu. Investīciju dinamiku pozitīvi ietekmē gan pieaugošais ārējais, gan iekšējais pieprasījums, kā arī ES struktūrfondu pieejamība. Ņemot vērā augsto uzņēmumu jaudu noslodzi, arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku. Savukārt stabilais iekšzemes patēriņš veicina patēriņa preču importa pieaugumu.
Daudziem uzņēmumiem šis gads tiks pavadīts veiksmes zīmē. Ir veiktas nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās, infrastruktūrā un informācijas tehnoloģijās, kā arī ieviesti dažādi jauni produkti un atrasti jauni eksporta tirgi.
Piemēram, viens no vadošajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs AS "Dobeles dzirnavnieks", kas savu produkciju eksportē uz 25 valstīm (galvenie eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis, Vācija, Polija, Ēģipte, Nīderlande u.c.), ieguldījis 1.5 milj. eiro pārslu ražotnes jaudas palielināšanā. Ņemot vērā, ka graudu pārstrādes ražotnes jaudas tiks palielinātas, tā ir laba ziņa arī vietējiem lauksaimniekiem.
Tāpat savu vārdu inovatīvu produktu radīšanā ir pieteicis kartupeļu cietes ražotājs "Aloja Starkelsen", kas šogad uzsācis ražot arī bioloģiskus pelēko zirņu miltus un nākotnē ar to ražošanu plāno sasniegt līdzīgus apjomus kā kartupeļu cietes ražošanā. Interesi par jauno produkciju jau izrādījuši klienti ASV un Eiropā, jo "Aloja Starkelsen" šobrīd ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kas piedāvā pelēko zirņu olbaltumu.
To, ka Latvijas eksportam arī ļoti tālu tirgu iekarošana ir pa spēkam, apliecina Latvijas šokolādes trifeļu ražotājs SIA "Pure Chocolate", kas patlaban savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm, t.sk., ASV un Koreju. Labi panākumi eksporta tirgus paplašināšanā ir arī vienam no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem "Grindeks", kura galvenie eksporta tirgi ir ne tikai ES valstīs, bet arī Kanādā, Austrālijā un Japānā.
Par pārtikas nozares pozitīvo attīstību turpina gādāt arī uzņēmums "Orkla" (savu produkciju eksportē uz 30 valstīm). Uzņēmums nākamo trīs gadu laikā Ādažos plāno investēt līdz pat 20 miljoniem eiro jaunās "Laimas" ražotnes būvniecībai un turpmākai attīstībai.
To, ka Latvijas uzņēmēji un eksportētāju turpina enerģiski darboties, apliecina arī konkurss "Eksporta un inovācijas balva 2017", kurā šogad tika iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. 2017. gada 7. decembrī svinīgajā ceremonijā godināto laureātu un arī pretendentu saraksts apliecina, ka Latvijas uzņēmumi kļūst tehnoloģiski spējīgāki, kā arī pieaug uzņēmumu ražoto produktu un pakalpojumu klāsts.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa