Latvijas eksports ir atguvis formu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta un importa vērtība pieauga attiecīgi par +9.0% un 12.1%. Gada griezumā preču eksports un imports turpināja pozitīvu izaugsmi jau septīto mēnesi pēc kārtas.

Maijā preču eksporta vērtība palielinājusies par 9.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports pieaudzis par 8.2%.

Pozitīvu eksporta pieaugumu nodrošina praktiski visas preču grupas, izņemot augu valsts produkti un dārgmetāli. Nozīmīgākais pozitīvais devums šī gada preču eksporta pieaugumā ir pārtikas produktiem (lielākais eksporta kāpums uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Gruziju), dzīvnieku izcelsmes produktiem (uz Lietuvu, Poliju, Dāniju, Vāciju), koksnes izstrādājumiem (uz Zviedriju, Vāciju, Dāniju, Igauniju, Itāliju, Lietuvu, Norvēģiju, Franciju, Somiju un tālākiem tirgiem: Dienvidkoreju, Malaiziju, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem AAE)), ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (uz Vāciju, Krieviju, Zviedriju, Čehiju, Lietuvu, Lielbritāniju, Igauniju, Nīderlandi un uz Burkinfaso – mēslošanas līdzkļu eksports,  parastā metāla izstrādājumiem (uz Poliju, Vāciju, Zviedriju, Lielbritāniju, Austriju) un mehānismiem un elektroiekārtām (uz Krieviju, ASV, AAE, Vāciju, Zviedriju, Dāniju, Baltkrieviju, Uzbekistānu un Honkongu).

Apstrādes rūpniecības izaugsme nozaru dalījumā un preču eksports apliecina, ka ekonomikas izaugsme Latvijā atkal sāk balstīties uz eksporta iespējām. Lai gan ārējos tirgos kopumā konkurence ir saasinājusies, tas ražotājiem ir licis piedāvāt jaunus un interesantus nišas produktus, tādējādi veicinot eksporta apjomu kāpumu un kopējo nozaru attīstību.

Jūlijā Eiropas Savienība (ES) vēl uz pus gadu pagarināja sankcijas pret Krieviju. Neskatoties uz Krievijas tirgus zaudējumu, arvien labākus rezultātus eksportā uzrāda lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji. Uzņēmumi turpina aktīvi apgūt eksporta tirgus, izmantojot Latvijas Garantijas aģentūras sniegtās iespējas paaugstināta riska tirgos un sākot eksportu uz jauniem tirgiem. Piemēram, dzērienu ražotājs SIA "Cido grupa" uzsācis eksportu uz Tuvo Austrumu reģiona valstīm - Lībiju un AAE.

Piena pārstrādes produktu eksportā arvien labāk veicas siera ražotājiem, kas šogad eksportu spējuši kāpināt vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas noticis ne tikai, pateicoties cenu palielinājumam ārējos tirgos, bet arī ievērojamam saražotā apjoma palielinājumam. Siers šogad ticis eksportēts kopumā uz 37 valstīm, turklāt trīskārtīgs eksportētā siera vērtības palielinājums noticis Vācijas tirgos, uz kurieni eksportēta gandrīz trešdaļa no kopējā Latvijā saražotā apjoma. Tāpat pieaudzis siera eksports uz Igauniju, Lietuvu, Poliju un Saūda Arābiju.

Eksporta iespējas pārtikas nozarei (un ne tikai) varētu paplašināt arī 28. jūnijā parakstītā vienošanās starp VAS "Latvijas Dzelzceļu" un vadošo gaisa, jūras un ceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju "DHL Global Forwarding".  Šī sadarbība sola uzlabot loģistiku un kravu pārvadāšanas iespējas uz Ķīnas plašo eksporta tirgu.

Saglabājoties ārējam pieprasījuma pēc Latvijas kokapstrādes produkcijas, arī koksnes un tās izstrādājumu eksportā saglabājas pozitīva izaugsme. Koksnes eksporta samazināšanos uz Lielbritāniju kompensē koksnes eksporta kāpums uz Zviedriju, Vāciju, Dāniju, Igauniju u.c. tirgiem.