Latvijas maksājumu bilance 2010. gada 2. ceturksnī

Atbilstoši prognozētajam Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2. ceturksnī samazinājās, jo nozīmīgi saruka ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi. Tekošā konta pārpalikums bija 183.8 milj. latu jeb 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)*. Preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance uzlabojās un bija pozitīva (1.2% no IKP).

* Šeit un turpmāk aprēķinā izmantota Latvijas Bankas IKP prognoze.

Pakāpeniski atjaunojoties Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecības izaugsmei, palielinājās preču eksports, un tas savukārt veicināja pārvadājumu pakalpojumu eksporta vērtības kāpumu (visvairāk pieauga sniegto kravu autopārvadājumu apjoms). Turklāt palielinājās arī pasažieru aviopārvadājumu, finanšu pakalpojumu un dažādu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta vērtība, veidojot ievērojamu daļu no pozitīvās pakalpojumu tirdzniecības bilances. Pozitīvas preču eksporta pārmaiņas salīdzinājumā ar 1. ceturksni un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vērojamas visās nozīmīgākajās preču grupās. Lai gan globālā pieprasījuma attīstības riski ir palielinājušies, cenu un izmaksu konkurētspējas rādītāju uzlabošanās tendence saglabājās un konkurētspējas pieaugumā palielinājās darba ražīguma kāpuma pozitīvais devums atšķirībā no iepriekš dominējošā darbaspēka cenas samazinājuma.

Ienākumu konta pārpalikums veidoja tikai nepilnu piekto daļu (1. ceturksnī - gandrīz pusi) no tekošā konta pārpalikuma. Tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumu kāpums 2. ceturksnī bija ievērojami mazāks. ES fondu finansējuma nozīme tekošā konta pārpalikuma veidošanā salīdzinājumā ar 1. ceturksni saruka samērā nedaudz, bet kapitālieguldījumiem paredzētā daļa samazinājās vairāk nekā divas reizes, un to noteica mazāks no Kohēzijas fonda saņemto līdzekļu apjoms.

Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanās un 2. ceturksnī vērojamā konfidences jeb nākotnes vērtējuma uzlabošanās uzņēmējdarbībā veicināja kapitāla pieejamību. Ārvalstu tiešo investīciju atlikums palielinājās aptuveni par 80 milj. latu, t.sk. būtiskākais atlikuma pieaugums bija darījumos ar nekustamo īpašumu un vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs (koksnes ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā u.c.). Tas ļauj pozitīvi vērtēt rūpniecības un eksporta dinamikas iespējas tuvākajā periodā.

Latvijas neto ārējais parāds turpināja samazināties (no 7.4 mljrd. latu 1. ceturksnī līdz 7.2 mljrd. latu jeb aptuveni 58% no IKP 2. ceturksnī). Parāda sarukumu veicināja banku ilgtermiņa saistību un uzņēmumu sektora parāda samazināšanās.