Latvijas maksājumu bilance 2012. gada 4. ceturksnī

Turpinoties preču eksporta izaugsmei, Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2012. gada 4. ceturksnī veidojās pārpalikums (22.1 milj. latu; 0.5% no prognozētā IKP).

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2012. gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 45.4 milj. latu jeb 1.1% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Preču un pakalpojumu eksporta gada kāpums 4. ceturksnī bija 15.2%, bet importa gada pieaugums – 8.6%. Neraugoties uz vājo ārējo pieprasījumu, Latvijas preču eksports 4. ceturksnī turpināja augt, un palielinājās arī Latvijas eksportētāju tirgus daļas gan ES kopumā, gan vairākās galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Dānijā un Somijā (Igaunijā un Lietuvā tirgus daļas nozīmīgi nemainījās). Lai gan ārējais pieprasījums būtiski nepalielinājās, Latvijas eksportētājiem izdevās uzlabot savas pozīcijas ārvalstu tirgos.

Gada nogalē turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports. To ietekmēja gan ilgtermiņa tendences, kas norāda uz pakalpojumu tirdzniecības aktivitātes samazināšanos, gan atsevišķi vienreizēji faktori (remontdarbi, kas ietekmēja dzelzceļa kravu apjoma caurlaidību). Lai gan kopumā pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, attīstījās vairāki nelieli, bet perspektīvi pakalpojumu sektori, piemēram, informācijas un datorpakalpojumu sektors.

Kārtējo pārvedumu un kapitāla konta kopējais pozitīvais saldo 4. ceturksnī bija 221.6 milj. latu jeb 5.3% no prognozētā IKP. Lielāko daļu no tā (212.0 milj. latu) veidoja ES fondu līdzekļu ieplūde. Visvairāk līdzekļu ieplūda no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda saistībā ar kapitāla palielināšanu un ieguldījumiem valsts un uzņēmumu turpmākā attīstībā.

Finanšu konta negatīvais saldo pieauga līdz 200.0 milj. latu jeb 4.8% no prognozētā IKP. Gada nogalē Latvija emitēja obligācijas (662 milj. latu) un pilnībā atmaksāja aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda (493 milj. latu). Šajā periodā kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 145.6 milj. latu (3.5% no prognozētā IKP). Visvairāk investīcijas pieauga operācijās ar nekustamo īpašumu, elektroenerģijā, finanšu un apdrošināšanas darbībās un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektorā. Jau 2012. gada novembrī starptautiskās kredītreitingu aģentūras Fitch Ratings un Standard & Poor's paaugstināja Latvijas kredītreitingu, bet 2013. gada februārī to paaugstināja arī Rating and Investment Information, apliecinot starptautisku pozitīvu novērtējumu tam, ka Latvija kļūst arvien pievilcīgāka ārvalstu investoriem, un norādot uz labvēlīgu vidi turpmākai investīciju piesaistei.

2012. gadā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts saruka līdz 259.9 milj. latu (1.7% no prognozētā IKP). Negatīvais saldo veidojās tāpēc, ka Latvijas attīstībai bija nepieciešams izejvielu un kapitālpreču imports. Šāds neliels tekošā konta deficīts, ko pilnībā sedz ārvalstu tiešās investīcijas (2012. gadā – 3.5% no prognozētā IKP), nerada bažas par iespēju to finansēt ilgtermiņā.

Maksājumu bilances dati