Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 250 miljoni eiro

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2014. gada 3. ceturksnī bija 250 milj. eiro deficīts. Deficīta nelielo palielināšanos (līdz -4.0% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu deficīta pieaugums (skat. att.).

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās līdz 215 milj. eiro, savukārt, procentos no IKP izteiksmē nedaudz samazinājās: no -3.5% līdz -3.4%. Aplūkojot preču un pakalpojumu kontus atsevišķi, preču ārējās tirdzniecības deficīts 3. ceturksnī pieauga un sasniedza 664.4 milj. eiro, kas skaidrojams ar preču importa straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar eksportu. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts samazinājās no 10.9% 2. ceturksnī līdz 10.6% 3. ceturksnī. Lai gan politiskās nesaskaņas austrumu kaimiņvalstīs aizēno izaugsmi reģionā, Latvijas preču eksportam saglabājas pozitīvi izaugsmes tempi (2.6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu). Vērtējot pakalpojumu ārējo tirdzniecību procentos no IKP izteiksmē, pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās no 7.4% uz 7.1%, lai gan pēc faktiskā pakalpojumu eksporta apjoma eiro izteiksmē vērtība palielinājās līdz 449.5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar lielāku IKP 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Pakalpojumu eksporta pieaugumu veicināja galvenokārt braucieni un saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Sākotnējo ienākumu negatīvais konta saldo 2014. gada 3. ceturksnī palielinājās un sasniedza -118.2 milj. eiro (-1.9 % no IKP), ko galvenokārt ietekmēja Latvijas saņemto Eiropas Savienības (ES) fondu subsīdiju sarukums. Savukārt otrreizējo ienākumu konta pozitīvais saldo 3.  ceturksnī pieauga un sasniedza 83.2 milj. eiro (1.3% no IKP), ko ietekmēja lielāka ES fondu, precīzāk, Eiropas Sociālā fonda līdzekļu ieplūde nekā iepriekšējā ceturksnī, personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām un citi kārtējie pārvedumi. Saskaņā ar ārvalstu finanšu palīdzības (t.sk. ES fondi) ieņēmumu budžeta sadalījuma plānu 4. ceturksnī turpinās dažādu saimniecības nozaru publisko projektu īstenošana, līdz ar to papildu finanšu ieplūde paredzama arī šā gada pēdējā ceturksnī.

2014. gada 3. ceturksnī kapitāla konta pozitīvais saldo samazinājās līdz 149.7 milj. eiro (2.4% no IKP). Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Finanšu konta deficīts samazinājās līdz 303.3 milj. eiro (-4.8% no IKP). To galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu darījumi ar parāda vērtspapīriem.

Ieilgusī politiskā nestabilitāte austrumu kaimiņvalstīs un ar to saistītā ekonomiskās vides nenoteiktība, kā arī lēnā ekonomikas atkopšanās ES varētu būt būtiskākie aspekti, kas varēja ietekmēt lēmumu par jaunu projektu uzsākšanas atlikšanu un mazinājuši investīciju ieplūdes Latvijā. 3. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas ieplūda 13.5 milj. eiro vērtībā jeb 0.2% no IKP. Taču, neskatoties uz ģeopolitiskajiem apstākļiem, šā gada novembrī starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor’s" (S&P) apstiprināja valsts kredītreitingu līdzšinējā līmenī. Tas apliecina, ka Latvijas tautsaimniecība ir sekmīga risku sabalansēšanā, un ir jāturpina nosvērtas un atbildīgas ekonomikas virzība arī nākotnē.