Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 1. ceturksnī neliels deficīts

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 1. ceturksnī veidojās neliels deficīts 49.9 milj. latu (1.4% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP)). Tekošā konta deficīts bija mazāks nekā vidēji iepriekšējā gadā, kad tas bija 1.7% no IKP, kā arī mazāks nekā 3.1% no IKP, kāds tas bija 1. ceturksnī gadu iepriekš.

Attēls. Latvijas maksājumu bilances tekošā konta galvenās pozīcijas

*aprēķinā izmantot Latvijas Bankas IKP prognoze.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 1. ceturksnī palielinājās līdz 109.6 milj. latu jeb 3% no prognozētā IKP. Sezonāli samazinājās ārējās tirdzniecības aktivitāte un pēc kāpuma, ko Latvija sasniedza iepriekšējā gadā, uzrādot straujāko eksporta pieaugumu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksporta pieaugums 1. ceturksnī bija mērenāks, bet joprojām viens no straujākajiem starp ES valstīm. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 7.1%, bet imports auga lēnāk nekā eksports (gada pieaugums 4.6%).

Kā iepriekš tika prognozēts, 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās sniegto pakalpojumu vērtība, bet gada pieaugums saglabājās pozitīvs (5.6%). To ietekmēja gan sezonāli faktori (samazinoties sniegto braucienu pakalpojumu vērtībai), gan ierobežotais ārējais pieprasījums. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ārvalstniekiem sniegto pārvadājumu pakalpojumu vērtība būtiski nemainījās. Dzelzceļa pārvadājumu attīstību nākamajā ceturksnī varētu ietekmēt arī jaunās iespējas sniegt pakalpojumus militāro kravu transportēšanai no Afganistānas. Tomēr naftas un globālo resursu cenu samazināšanās, kā arī stagnējošās ekonomikas attīstības tendences vairākās Eiropas valstīs liecina, ka nozīmīgs ārējā pieprasījuma pieaugums, kas varētu ietekmēt straujāku eksporta palielināšanos šajā gadā, nav gaidāms.

Finanšu konta negatīvais saldo 1. ceturksnī samazinājās līdz 128.7 milj. latu jeb 3.6% no prognozētā IKP. Starptautiskās reitingu aģentūras turpina paaugstināt Latvijas kredītreitingu (februārī to paaugstināja Rating and Investment Information, martā – Moody's) un saglabājas stabila ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā. 1. ceturksnī kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 95.7 milj. latu (2.7% no prognozētā IKP). Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (galvenokārt no Igaunijas un Krievijas), elektroenerģijas nozarē (no Krievijas) un apstrādes rūpniecībā (no Lietuvas un Īrijas). Investīcijas uz ražošanu vērstos ekonomikas sektoros labvēlīgi ietekmēs arī ekonomikas eksporta potenciālu turpmākajos periodos.

Nesen publicētie Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji liecina, ka Latvijā situācija maijā ir nedaudz uzlabojusies, to ietekmēja gan ar tirdzniecību, gan rūpniecību saistīto uzņēmēju pozitīvāks vērtējums, tostarp arī par sagaidāmo pasūtījumu un izlaides apjomu nākamajiem mēnešiem. Ņemot vērā investīciju ieplūdi ar ražošanu saistītos sektoros, kā arī to, ka ražotāju cenu attīstība ir labvēlīga Latvijas konkurētspējas saglabāšanai un tirdzniecības nosacījumi turpina uzlaboties, sagaidāms, ka ārējās tirdzniecības deficīts šajā gadā būtiski nepieaugs un arī tekošā konta deficīts saglabāsies neliels. 

Latvijas maksājumu bilance