Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2014.gada 1.ceturksnī bija 120.1 milj. eiro deficīts

Latvijas maksājumu bilances dati par 2014. gada 1. ceturksni ir publicēti saskaņā ar SVF jaunāko maksājumu bilances metodoloģiju. Saistībā ar metodoloģijas izmaiņām daļa pozīciju nav tieši salīdzināmas ar iepriekšējo ceturkšņu datiem.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2014. gada 1. ceturksnī veidojās 120.1 milj. eiro deficīts (-2.2% no prognozētā IKP, skat. att.). Deficīta veidošanos galvenokārt veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

* aprēķinā izmantota Latvijas Bankas IKP prognoze un maksājumu bilances dati saskaņā ar jauno SVF metodoloģiju

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts palielinājās līdz 116.6 milj. eiro (-2.1% no prognozētā IKP). Salīdzinot preču eksporta 1. ceturkšņa datus ar iepriekšējā ceturkšņa rādītājiem, samazinājumu izskaidro sezonalitātes efekts. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi eksporta dati ir palielinājušies.

Pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās. Samazinājums galvenokārt pamatojams ar sezonalitātes ietekmi tādās jomās kā braucienu pakalpojumi, kā arī ārvalstniekiem sniegtie būvniecības pakalpojumi. Samazinājumu uzrāda arī informācijas un datorpakalpojumu eksports. Vienlaikus ir samazinājies arī preču un pakalpojumu imports, ko pamatā ietekmēja braucienu, pārvadājumu un būvniecības pakalpojumu importa sarukums (sezonalitātes dēļ).

Lai gan eksporta dati šā gada 1. ceturksnī uzrāda samazinājumu, Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā pieaug, kas liecina par noturīgu Latvijas eksportētāju konkurētspēju.

Sākotnējo ienākumu konta saldo 1. ceturksnī bija 37.3 milj. eiro (0.7% no prognozētā IKP). Savukārt otrreizējo ienākumu konta saldo bija -40.8 milj. eiro (-0.8% no prognozētā IKP).

Analizējot maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontu, kapitāla konta pozitīvais saldo bija 126.3 milj. eiro (2.3% no prognozētā IKP), bet finanšu kontā 1. ceturksnī veidojās negatīvs saldo 263.2 milj. eiro apmērā (-4.9% no prognozētā IKP). Ārvalstu tiešās investīcijas darījumu rezultātā pieauga par 21.7 milj. eiro (0.4 % no prognozētā IKP).

Izmaiņas finanšu kontā 1. ceturksnī ietekmēja arī Latvijas valdības emitētās obligācijas starptautiskajos tirgos 1 mljrd. eiro apjomā šā gada janvārī un aprīlī. Šā gada janvārī veiktā emisija ļāva martā pārfinansēt starptautisko aizņēmumu ar zemākām procentu likmēm. Savukārt aizņemšanās darījums aprīlī nodrošināja resursus, kas ļaus pārfinansēt par izdevīgākām procentu likmēm Eiropas Komisijas aizdevumu 1,2 miljardu eiro apmērā nākamajā gadā. Sekmīga obligāciju emisija eiro valūtā un iespēja aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos par zemākām procentu likmēm dod iespēju ietaupīt līdzekļus tautsaimniecības vajadzībām un sekmē ekonomikas turpmāko attīstību.

Ņemot vērā, ka 30. maijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" paaugstināja Latvijas kredītreitingu, paredzams, ka tas stiprinās investoru interesi un uzticēšanos Latvijas ekonomikai, kas savukārt veicinās noturīgu investīciju ieplūdi Latvijā. 

Maksājumu bilances dati atrodami Latvijas Bankas statistikas datubāzē