Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2015. gada 4. ceturksnī pārpalikums - 1.4% no IKP

2015. gada 4. ceturksnī, kā arī 2015. gadā kopumā tekošais konts uzrādīja uzlabošanos, galvenokārt preču bilances dinamikas ietekmē. Taču tas galvenokārt atspoguļo preču importa sarukumu vājās iekšzemes investīciju aktivitātes un eksporta attīstības, kā arī globālo cenu krituma dēļ. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2015. gadā vāja ārējā pieprasījuma apstākļos preču eksports saglabāja pozitīvu pieaugumu. 2015. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 90.6 milj. eiro jeb 1.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP); 3. ceturksnī deficīts bija 2.9% no IKP. Tekošā konta deficīts 2015. gadā kopumā samazinājās līdz 299.5 milj. eiro jeb 1.2% no iekšzemes kopprodukta IKP (2014. gadā kopumā šis rādītājs bija -466.8 milj. eiro jeb 2.0% no IKP). Līdz ar to arī preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance 2015. gadā kopumā salīdzinājumā ar 2014. gadu uzlabojās, tās deficīts bija 347.2 milj. eiro jeb 1.4% no IKP.

1. attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP (4. ceturksnis)

Avots: Latvijas Bankas Statistikas datubāze

2015. gada 4. ceturksnī preču bilances deficītam turpinot samazināties (līdz 379.9 milj. eiro jeb 5.9% no IKP) un uzrādot straujāko ceturkšņa samazinājumu pēdējo piecu gadu laikā, arī 2015. gadā kopumā preču bilance uzlabojās (deficīts sarucis līdz 2.1 mljrd. eiro jeb 8.7% no IKP; 2014. gadā šis rādītājs bija 9.6% no IKP). Šādu attīstību noteica preču eksporta neliela pozitīva pieauguma saglabāšanās (2015. gadā 1.0% pieaugums salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu), vienlaikus preču importam sarūkot (0.5% samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Preču importa samazinājumu visa gada laikā noteica kritums lielākajā daļā importa preču grupu, kas galvenokārt saistīts ar izejvielu cenu kritumu pasaulē, lēno eksporta attīstību, kas noteica mazāku pieprasījumu pēc starppatēriņa precēm, kā arī vāju investīciju aktivitāti. Vislielākais importa kritums bija minerālproduktiem, tekstilmateriāliem un metālu izstrādājumiem. Preču eksporta pieaugumu sekmēja tādu preču grupu labvēlīgā attīstība kā mehānismi un mehāniskās ierīces, augu valsts produkti, ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi un koks un koka izstrādājumu eksports, kā arī jaunu noieta tirgu apgūšana. Pozitīvi, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvie dati norāda uz Latvijas preču eksporta tirgus daļu pieaugumu pasaules importā. Jāatzīmē arī panākumi inovatīvu produktu, piemēram, lidojošo dronu AirDog, ražošanā un eksportēšanā. Starp eksportu veicinošiem faktoriem bija arī rekordlielā graudaugu raža un iepriekšējos gados realizētā stratēģija koksnes nozarē, veicot investīcijas, kas pašlaik nodrošina produktivitātes pieaugumu.

Pakalpojumu bilance gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (4. ceturksnī - 452.7 milj. eiro jeb 7.0% no IKP un 2015. gadā - 1.76 mljrd. eiro jeb 7.2% no IKP; 1.74 mljrd. eiro jeb 7.4% no IKP 2014. gadā). 2015. gadā pakalpojumu eksports demonstrēja 4.9% pieaugumu. Gan gadā kopumā, gan 4. ceturksnī pozitīvu dinamiku uzrādīja galvenokārt braucieni, kā arī finanšu pakalpojumi, telesakaru un IT un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Lai gan 2015. gadā mazinājās tūristu skaits no Krievijas, taču kritumu kompensēja ārvalstu viesu skaita pieaugums no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES viesu skaita pieaugumu stiprināja tādi notikumi kā Latvijas prezidentūra ES Padomē, kā arī Eiropas čempionāts basketbolā, kas 2015. gadā norisinājās Latvijā. 2015. gadā pakalpojumu eksportu negatīvi ietekmēja transporta pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu attīstība, kas bija vērojams arī gada pēdējā ceturksnī. Dzelzceļa transporta pakalpojumi saruka kravu pārvadājumu apjomu krituma dēļ, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā. Auto transporta pakalpojumi uzrāda sniegto pārvadājumu apjoma pieaugumu, taču pakalpojumu cenas kritās. Savukārt būvniecības pakalpojumu eksporta samazināšanos ietekmēja galvenokārt būvniecības sektora pavājināšanās nozīmīgākajās partnervalstīs, piemēram, Lietuvā, Lielbritānijā, Somijā.

Sākotnējo ienākumu konta deficīts 4. ceturksnī samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un veidoja 29.2 milj. eiro jeb 0.5% no IKP. Tomēr pagājušajā gadā kopumā sākotnējo ienākumu negatīvā bilance nedaudz palielinājās, sasniedzot 69.6 milj. eiro jeb 0.3% no IKP (-39.9 milj. eiro jeb 0.2% no IKP 2014. gadā). Salīdzinot ar 2014. gadu, sākotnējo ienākumu kontā palielinājās ES fondu subsīdiju ieplūdes, kā arī samazinājās valdības procentu maksājumi, taču vienlaikus ārvalstu tiešo investoru reinvestētā peļņa Latvijā un Latvijas tiešo investoru no ārvalstīm saņemto dividenžu apmērs pieauga, kas veidoja negatīvās bilances nelielu palielināšanos.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums 4. ceturksnī nedaudz samazinājās, veidojot 47.0 milj. eiro jeb 0.7% no IKP. 2015. gadā kopumā tika novērota neliela uzlabošanās līdz 117.3 milj. eiro jeb 0.5% no IKP (103.1 milj. eiro jeb 0.4% no IKP 2014. gadā). Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļi 2015. gadā ieplūda nedaudz mazākā apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču samazinājumu līdzsvaroja ieplūžu pieaugums no Eiropas Sociālā fonda un citiem ES fondiem.

Kapitāla kontā 4. ceturksnī bija vērojama ieplūžu samazināšanās (pozitīvais saldo pret IKP bija 105.7 milj. eiro jeb 1.6%). Arī 2015. gadā kopumā kapitāla konta pozitīvais saldo bija mazāks nekā 2014. gadā (684.0 milj. eiro jeb 2.8% no IKP, salīdzinot ar 753.7 milj. eiro jeb 3.2% no IKP 2014. gadā). Mazākas līdzekļu ieplūdes bija no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēti publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, un Kohēzijas fonda (infrastruktūras attīstības projekti vides aizsardzības un transporta jomā).

Maksājumu bilances finanšu konta saldo gan 4. ceturksnī, gan 2015. gadā kopumā bija negatīvs (attiecīgi 61.6 milj. eiro jeb 1.0% no IKP un 154 milj. eiro jeb 0.6% no IKP). Aktīvi ārvalstīs samazinājās nedaudz straujāk nekā saistības, tādējādi līdzekļi ieplūda Latvijā. Būtiskākie darījumi gan 2015. gada 4. ceturksnī, gan gadā kopumā bija saistīti ar portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu posteņiem. 2015. gada martā Eirosistēmas centrālās bankas aizsāka Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), kā ietvaros Latvijas Banka iegādājās Latvijas valsts un starptautisko organizāciju parāda vērtspapīrus. Galvenokārt minētās programmas ietekmē centrālās bankas portfeļieguldījumu aktīvi parāda vērtspapīru veidā pieauga. Nozīmīgas plūsmas veidoja arī kredītiestāžu ieguldījumi parāda vērtspapīros, taču būtiski lielāks bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās samazinājums. 2015. gadā valdības sektorā lielākās plūsmas bija saistītas gan ar aizņēmuma daļas atmaksu no Eiropas Komisijas starptautiskā aizdevuma, gan ar eiro obligāciju emisiju ārējā tirgū.

2015. gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 577.9 milj. eiro jeb 2.4% no IKP (4. ceturksnī pieauga par 1.0% no IKP; 2014. gadā - par 1.9% no IKP). Nozīmīgākās investīcijas gadā kopumā ieplūda no Kipras, Krievijas, Norvēģijas un Nīderlandes, savukārt nozaru skatījumā visvairāk investēts finanšu, tirdzniecības un transporta nozarēs.

2. attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP (2015. gadā)

Avots: Latvijas Bankas Statistikas datubāze