Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpina uzlaboties

Lai gan kopējais pieprasījums ārējos tirgos ir zems, Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums oktobrī pieauga par 6.7% salīdzinājumā ar septembri. Mēneša laikā preču eksporta vērtība pieaugusi par 8.4%, bet importa - par 5.3%. Līdz ar straujāku preču eksporta kāpumu Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību arī salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos.  

Preču eksports pēdējos trīs mēnešus ir pieaudzis, un oktobrī preču eksporta vērtība bija tuva iepriekšējā gada oktobra līmenim - tikai par 0.9% zemāka. Lielāko negatīvo ietekmi eksporta gada izaugsmē joprojām devusi metalurģijas nozare, transportlīdzekļu eksporta (reeksporta) sarukums, kā arī mazāks augu valsts eksports, jo pagājušajā gadā, pateicoties globālo cenu pieaugumam un labajai ražai, ievērojami pieauga šīs preču grupas eksports.

Savukārt šā gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir saglabājis pieaugumu par 3.4%, uzrādot kāpumu gandrīz visās galvenajās eksporta preču grupās, izņemot parastos metālus un tā izstrādājumus un satiksmes līdzekļus. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga augu valsts produktu (būtisks kviešu, kviešu un rudzu maisījuma izvedums uz Saūda Arābiju, Nīderlandi, Irānu un Haiti), pārtikas produktu, optisko ierīču, tekstila izstrādājumu, plastmasas izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, celtniecības materiālu un koksnes eksports, bet no nozīmīgākajām eksporta preču grupām kritumu piedzīvoja parasto metālu un to izstrādājumu un minerālproduktu eksports.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas 3. ceturkšņa datiem Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt, lai gan lēnākā tempā nekā pērn. Pagājušā gadā Latvijas uzņēmēji eksporta pieaugumu spēja panākt, kāpinot eksportu un paplašinot noieta tirgu līdz šim mazāk apgūtos tirgos (ārpus Eiropas Savienības - ES), bet šogad, pakāpeniski spēcinoties ES valstu tautsaimniecībām, atkal vērojama Latvijas eksporta paplašināšanās ES valstu virzienā.

Preču importa gada laikā samazinājies par 7.9%, ko pamatā varētu skaidrot ar bāzes efektu (pagājušā gada oktobrī bija straujš importa kāpums).

Pakāpeniski stabilizējoties ekonomiskajai situācijai ES, sagaidāms, ka Latvijas eksporta iespējas šā gada nogalē varētu nedaudz uzlaboties. Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie dati, novembrī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums ir uzlabojies. Arī konfidences dati par 4. ceturksni norāda, ka uzlabojies eksporta pasūtījumu apjomu novērtējums un uzņēmēju nākotnes redzējums konkurētspējai tieši ES. "Citadeles bankas" un pētījumu centra "SKDS" veiktais "Citadele Index" pētījums rāda, ka kopējais uzņēmēju noskaņojums vēl saglabājas optimisma līmenī, turklāt tieši eksportējošie uzņēmēji jūtas diezgan komfortabli, par ko liecina indeksa pieaugums salīdzinājumā ar 2. ceturksni, tomēr nestabilās ārējās vides ietekmē otro ceturksni pēc kārtas vērojams neliels uzņēmēju optimisma kritums. Vērtējot uzņēmumu noskaņojumu pa nozarēm, neliels optimisma pieaugums redzams tirdzniecības nozarē, kas, iespējams, saistīts ar to, ka šīs nozares uzņēmēji sagaida patēriņa pieaugumu, kad pirms svētkiem un eiro ieviešanas Latvijas iedzīvotāji tērēs uzkrātos latus. Savukārt citu pakalpojumu, ražošanas un būvniecības nozarē uzņēmēju optimisms ir mazinājies.

Lai gan šogad Latvijas tautsaimniecības izaugsme balstās uz iekšzemes pieprasījumu un eksporta gada pieauguma tempi ir samazinājušies, sagaidāms, ka 2014. gadā līdz ar izaugsmes nostiprināšanos Eiropā un pasaulē pamazām eksporta loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā varētu atkal pieaugt. Pasaules Bankas "Doing Business" 2014. gada pētījumā Latvija pakāpusies par vienu vietu - no 25. pozīcijas 2013.gada pētījumā uz 24. vietu, uzlabošanās panākta vairākās pozīcijās: biznesa uzsākšanā, būvniecības procesa uzlabošanā, kredītu pieejamībā, investoru aizsardzībā, nodokļu maksāšanā un līgumu izpildē. Arī globālā konkurētspējas indeksa (GCI) reitingā Latvijas pozīcija ir uzlabojusies par trim vietām, ierindojot Latviju 52. vietā starp 148 valstīm. GCI indikatoros (2013-2014) Latvijai būtiski uzlabojies makroekonomiskās vides, preču tirgus un finanšu tirgus efektivitātes rādītāju novērtējums. Starptautisko vērtējumu uzlabojums, kā arī ārējā pieprasījuma atjaunošanās un Latvijas tautsaimniecības noturīgā izaugsme varētu palielināt arī investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešama eksporta potenciāla paaugstināšanai.