Latvijas preču eksportam pietrūkst stabilas vilkmes

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gada jūlijā Latvijas ārējās preču tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā sarucis par 2%, preču eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 3.0% un 1.1% salīdzinājumā ar jūniju. Savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju preču eksporta un importa vērtība sarukusi attiecīgi par 7.4% un 11.9%.

Preču eksporta dati rada bažas, jo jūlijā, tāpat kā jūnijā, lielāko kritumu piedzīvoja līdz šim eksportu pozitīvi balstošās preču grupas: koksnes izstrādājumi, parastā metāla izstrādājumi un graudaugi. Vislielāko kāpumu jūlijā uzrādīja satiksmes līdzekļi, ko noteica vienas jahtas-trimarāna eksports par 39 milj. eiro, kā arī optisko, medicīnas un mērierīču eksports. Lai gan preču eksportu jūlijā pret lielāku kritumu nosargāja jahtas eksports, ko viennozīmīgi var klasificēt kā preču ar augstu pievienoto vērtību eksportu, tas tomēr vairāk izskatās pēc atsevišķa darījuma ("one-off") un nespēs balstīt preču eksporta izaugsmi arī turpmāk.  

2016. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 3.2%. Lielāko negatīvo devumu preču eksportā uzrādīja mehānismi un elektroiekārtas, minerālprodukti, tekstila izstrādājumi un parastie metāli.

Pozitīvu kāpumu septiņos mēnešos saglabāja graudaugi, satiksmes līdzekļi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi, koksnes izstrādājumi un pārtikas produkti. Preču eksporta samazinājumu radīja kritums preču plūsmā uz Eiropas Savienību (ES) un Neatkarīgās Valstu sadraudzības (NVS) valstīm.

Preču eskporta kāpums Latvijas tradicionālajos tirgos ir gauss vai nav vispār, taču Latvijas uzņēmumu preču noieta ģeogrāfija pamazām paplašinās, tādējādi amortizējot varbūtējos riskus pret ekonomiskajiem un politiskajiem satricinājumiem dažādu valstu tirgos. Tomēr Latvijas uzņēmējiem vēl joprojām nav izdevies pilnībā kompensēt pieprasījuma kritumu Krievijas un atsevišķos Eiropas valstu tirgos.

Pēdējos mēnešos eksports pieaudzis uz dažādām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, par jaunu eksporta noieta tirgu Latvijai ir kļuvuši Apvienotie Arābu Emirāti, uz kurieni tiek eksportētas dažādas preču grupas, t.sk., mehānismi un elektriskās iekārtas un to detaļas, koksnes izstrādājumi, graudaugi, stikla izstrādājumi u.c.

Arī ASV arvien paplašinās Latvijā ražoto preču klāsts, ietverot, gan dažādas pārtikas preces (piena, gaļas un zivju, konditorejas izstrādājumus, dzērienus un alkoholu, saldumus), kā arī sadzīves ķīmiju, kosmētiku, parastā metāla izstrādājumus, optiskās, medicīnas un mērierīces, rotaļlietas un sporta inventāru u.c.

Savukārt, pateicoties aktīvai Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu darbībai un ļoti labai pagājušā gada graudu ražai, šogad ir izdevies iekarot vairākus Āfrikas valstu tirgus, piemēram, Etiopijā, Kenijā, Ugandā un Senegālā, kur graudi tika realizēti vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā.

Līdzās citu jaunu tirgu apgūšanai turpinās arī Ķīnas tirgus iekarošana. Eksporta struktūrā uz Ķīnu bez jau tradicionālām preču grupām (koksnes izstrādājumiem, parastā metāla izstrādājumiem un elektroiekārtām) pēdējo divu gadu laikā ir parādījušies arī dažādi pārtikas un lauksaimniecības produkti, t.sk., piena, gaļas un zivju izstrādājumi. Lai gan pārtikas produktu īpatsvars eksportā uz Ķīnu ir diezgan mazs, tam ir tendence palielināties. Pārtikas produktu sortiments arvien paplašinās, sākot ar dzirkstošajiem vīniem un sulām, beidzot ar tādiem pārtikas produktiem kā siers, saldējums, sukādes, šokolāde un zefīrs. Ķīnā cieņā ir arī Latvijas zivju izstrādājumi: sardīnes tomātu mērcē, skumbrijas filejas un šprotes eļļā.

Latvijas turpmākai eksporta izaugsmes noturēšanai un kāpināšanai akūti svarīgas ir investīcijas, jauni nišas produkti un jauni noieta tirgi. Jāatceras, ka Latvija ir maza valsts un nespēj ieiet lielo valstu (Ķīnas, ASV) tirgū ar milzīgiem apjomiem. Lielais attālums no Latvijas līdz Ķīnai vai ASV ir saistīts ar lielām transportēšanas izmaksām, tāpēc šādiem tirgiem vairāk ir piemērotas preces ar augstu pievienoto vērtību.