Latvijas preču eksports pēc trīs mēnešu samazināšanās atkal spējis uzrādīt pieaugumu

2013. gada augustā Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 2.5%. Neskatoties uz vāju ārējo pieprasījumu, ražošanas pieaugumu tempu un pat apjomu kritumu dažās apstrādes rūpniecības nozarēs un problēmām metālu ražošanas nozarē, Latvijas preču eksports pēc trīs mēnešu samazināšanās atkal spējis uzrādīt pieaugumu par 6.6% salīdzinājumā ar jūliju, bet preču imports mēneša laikā sarucis pavisam nedaudz – par 0.5%.

Pēdējos mēnešos kopējā eksporta dinamika nav bijusi iepriecinoša. Augustā turpinājās preču eksporta vērtības samazināšanās arī gada izaugsmē - attiecīgi par 8.2%.

Lielāko negatīvo ietekmi uz kopējiem ārējās tirdzniecības rādītājiem radījusi metalurģijas nozare, augustā dzelzs un tērauda eksports sarucis par 61.9% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu. Preču eksporta gada izaugsmi negatīvi ietekmējis arī kritums sauszemes transportlīdzekļu eksportā, kas līdz ar šīs pašas preču grupas samazināšanos importā norāda uz reeksporta sarukumu. Gada izaugsmi negatīvi ietekmēja augu valsts eksporta sarukums, jo pagājušā gada augustā, pateicoties globālo cenu pieaugumam un labajai ražai, ievērojami pieauga šīs preču grupas eksports.

Tomēr ir arī labas ziņas. Pozitīva un reizē atzīstama gada izaugsme saglabājās vienā no lielākajām eksporta nozarēm - koksnes un tā izstrādājumu eksportā (par 16.1%). Ir pamats domāt, ka šī nozare piedzīvo kvalitatīvas pārmaiņas un paaugstinās tās pievienotā vērtība.

Pārējo lielāko eksporta nozaru (parastā metāla, minerālproduktu) izaugsme būtiski samazinājusies, bet paralēli koksnes eksporta labajiem rādītājiem arī atsevišķu relatīvi mazo nozaru eksports uzrāda atzīstamus pieauguma tempus, piemēram, būvniecības izstrādājumu eksporta gada pieaugums augustā bija 11.0%, dzīvnieku izcelsmes produktiem – 23.3%, papīra, kartona un poligrāfijas izstrādājumiem - 3.6%. Tāpat pieaug optisko ierīču, foto/kino aparātu, medicīnisko un mēraparātu utml. ierīču eksports – augustā par 8.1%. Stabila izaugsme joprojām vērojama pārtikas preču eksportā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, eksporta vērtības kritumu piedzīvoja tikai dzīvnieku izcelsmes un minerālproduktu eksports.

Augustā preču importam samazinājums gan mēneša, gan gada griezumā. Preču importa kritumu salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu galvenokārt noteica starppatēriņa un kapitālpreču importa sarukums. Lielākais importa samazinājums bija minerālproduktiem, satiksmes līdzekļiem, mehānismiem un elektroprecēm. Augustā patēriņa preču importā nav jūtams būtisks pieaugums.

Konfidences rādītāji Rietumeiropā uzlabojas. Tādu nozaru kā koksnes eksporta līdz šim daudzmaz noturīgā izaugsme kopā ar pasaules koksnes cenu stabilizēšanos un Eiropas valstu ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) noskaņojuma rādītāju pieaugumu celtniecības nozarē ļauj domāt par būvniecības atsākšanos Eiropas valstīs, kā rezultātā var pieaugt celtniecības materiālu, tai skaitā koksnes pieprasījums. Tas savukārt ļauj cerēt arī uz citu nozaru aktivitātes pieaugumu. Koksnes eksporta izaugsmi pozitīvi varētu ietekmēt arī sezonālie faktori, jo, tuvojoties apkures sezonai, malkas pieprasījums eksporta tirgos ir palielinājies, it sevišķi aktīvi tiek iepirkta malka Rietumeiropā.

Metāla importa sarukuma bremzēšanās un tas, ka augustā metālu nozares kritums pret iepriekšējo mēnesi apstājies, dod iemeslu domāt, ka metāla nozarei uzlabojušās perspektīvas. Vēl viens pozitīvs faktors - būvniecības tirgus atkopšanās mūsu galvenajās partnervalstīs Eiropā.

Augošs ārējais pieprasījums varētu būt viens no faktoriem, kas stimulētu atjaunot investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai, jo līdz šim vājā ārējā pieprasījuma rezultātā uzņēmēji ieņēma nogaidošu pozīciju investīciju projektu realizēšanā. Gada pēdējos mēnešos iespējams straujāks patēriņa preču importa kāpums, ko varētu veicināt iedzīvotāju papildu tēriņu aktivitātes.