Latvijas ražotāji demonstrē konkurētspējas noturību

Šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 12.7%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 23.1% un importam par 4.8%, preču tirdzniecības bilance uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 115.9 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 3.7%, bet preču importa vērtība samazinājusies par 5.8%. Tas apliecina Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību arī salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos.

Septembrī preču eksportu labvēlīgi ietekmēja būtiskais augu valsts produktu sezonālais eksporta pieaugums par 114.8 milj. eiro, t.sk., kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksports, kas palielinājās 26 reizes salīdzinājumā ar augustu. Graudaugu eksporta ievērojamo pieaugumu sekmēja graudaugu cenu kāpums globālajā tirgū un visu laiku lielākā graudu raža Latvijā. Graudaugi tika eksportēti uz Alžīriju, Saūda Arābiju, Franciju un Spāniju. Septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājās līdz šim augošais plastmasas izstrādājumu, mehānismu un elektropreču eksports, tomēr šo kritumu kompensēja visu pārējo preču grupu eksporta pieaugums. Parastā metāla izstrādājumu eksporta palielināšanos sekmēja arī lielākais nozares uzņēmums "KVV Liepājas metalurgs", kas kopš septembra, izmantojot "Stena Line" prāmjus, spējis palielināt savas produkcijas eksportu uz Vāciju. Šo platformu izmantošana ļāvusi uzņēmumam samazināt transporta izmaksas, kas ir būtiski, ņemot vērā visā Eiropā valdošo stagnāciju metalurģijas nozarē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports saglabājis pieaugumu par 2.0%, uzrādot kāpumu augu valsts produktu, koksnes un papīra izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, celtniecības materiālu, mehānismu un elektroiekārtu, optisko iekārtu un dažādu izstrādājumu eksportā.Lielāko kritumu šogad ir piedzīvojuši piena produktu eksportētāji, kurus negatīvi ietekmē gan Krievijas embargo, gan piena cenu kritums globālajā tirgū, gan Eiropas Savienības (ES) atceltās piena kvotas. Tomēr arī šajā nozarē ir uzņēmumi, kas spēj turpināt darboties un atrast jaunus noieta tirgus savai produkcijai. Šogad Latvijas uzņēmumi ir sākuši eksportēt piena produktus uz Ķīnu, Ēģipti, Turciju, Gruziju, Tunisiju, Serbiju, Japānu, Baltkrieviju, ASV un citām valstīm, uz kurieni pērn šajā periodā neeksportēja.

Šā gada deviņos mēnešos preču imports palicis praktiski pagājušā gada līmenī – pieaugums tikai par 0.6%.

Starptautiskās organizācijas ir samazinājušas globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, kā galvenos izaugsmes riskus atzīmējot investīciju vājumu un optimisma mazināšanos par ekonomikas perspektīvām vairākās attīstītajās un attīstības valstīs. Tomēr Eiropas Komisijas publicētie oktobra dati liecina, ka vērtējumi par ražošanas tendencēm nākotnē un eksporta pasūtījumiem Latvijas uzņēmējiem ir nedaudz uzlabojušies un pozitīvāks vērtējums ir arī sagaidāmajam eksporta apjomam turpmākajos mēnešos. Tāpat konkurētspējas redzējuma uzlabošanās ārpus ES un iekšzemes tirgū liecina, ka uzņēmēji nav ieslīguši bezcerībā, bet turpina darboties, meklējot jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai. Savukārt uzņēmēju vērtējums konkurētspējai ES ietvaros turpina pasliktināties, kas skaidrojams ar joprojām vājo ekonomisko aktivitāti un pieprasījumu Latvijas galvenajos eksporta noieta tirgos. Lai gan ES tirgos atmosfēra vairāk vērtējama kā nogaidoša, tomēr atsevišķu valstu, piemēram, Polijas, Čehijas un Nīderlandes izaugsme Latvijas eksportam jau tagad sniedz savu pozitīvo artavu, turklāt , tajās preču grupās, kuras visvairāk ir negatīvi ietekmējis Krievijas pieprasījuma un rubļa kritums.

Turpmāko preču eksporta izaugsmi noteiks ne tikai ārējā pieprasījuma attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, bet arī investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai. Eksportētājiem jāstrādā pie specifisku klientu vajadzību izzināšanas un identificēšanas, arvien vairāk attīstot nišas produktu piedāvājumu. Būtiska loma investīciju lēmumu pieņemšanā ir gan investīciju videi, gan kredītreitingu uzlabošanai, gan stabilai nodokļu politikai. Viennozīmīgi svarīgs faktors turpmākai ārējās tirdzniecības attīstībai ir arī budžeta apstiprināšana.