Latvijas tautsaimniecība sāk izjust ārējās vides ietekmi

Apstākļos, kad eiro zonas izaugsme ir mērāma, labākajā gadījumā, ar otro zīmi aiz komata, bet austrumu puses lielākais kaimiņš – Krievija piedzīvo būtisku ekonomikas turbulenci, Latvijas ekonomikas griezes moments samazinās pakāpeniski, bez straujiem situācijas pavērsieniem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts 2014. gada 4. ceturksnī pieauga par 0.4% (izņemot sezonālo ietekmi). Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem gada pieaugums ir 1.9%. Tas savukārt nozīmē, ka 2014. gadā kopumā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir audzis par aptuveni 2.4%. Šāds iznākums ir nedaudz vājāks, nekā Latvijas Banka prognozēja iepriekš.

Tomēr jāņem vērā, ka tas, galvenokārt, notiek uz iekšējo rezervju rēķina. Iepriekšējo gadu veiksmes eksporta tirgos ir ļāvušas panākt progresu darba tirgū, mazinot bezdarbu un kāpinot reālo atalgojumu, kas savukārt parādās mazumtirdzniecības un atsevišķu pakalpojumu nozaru rezultātos.

Ņemot vērā apstākļus, 0.4% izaugsme 4. ceturksnī ir uzskatāma par atbilstošu nelabvēlīgām ārējās vides norisēm. Laikā, kad ārējās vides apstākļi ir bijuši izteikti nelabvēlīgi, Latvijas tautsaimniecības pieauguma tempi ir pakāpeniski palēninājušies. Dažāda veida operatīvā informācija norādīja uz to, ka 4. ceturksnis varētu būt salīdzinoši veiksmīgs. Dati liecina, ka mazumtirdzniecības apgrozījums 2014. gada 4. ceturksnī pieauga par 1.5% (pret iepriekšējo ceturksni), ostās oktobrī un novembrī bija labi pārkrauto kravu apjomu rādītāji, arī nodokļu ieņēmumu un ārējās tirdzniecības rādītāji bija salīdzinoši labi.

Tomēr nedaudz negatīvu ietekmi uz izaugsmi, visticamāk, būs atstājusi apstrādes rūpniecība, kurai realizācijas rādītāji oktobrī un novembrī bija visai vāji.. Vērtējot salīdzinoši zemo ceturkšņa pieaugumu, visticamāk, kāds negatīvs pārsteigums ir arī kādā no pakalpojumu nozarēm. Pēc salīdzinoši spēcīga 3. ceturkšņa nekustamo īpašumu nozarē, gada pēdējais ceturksnis pēc likumdošanas izmaiņām attiecībā uz Termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), visticamāk, ir bijis vājāks.

Visticamāk, arī 2015. gadā tautsaimniecībai nāksies dzīvot pēc iepriekš uzņemtā kursa. Tautsaimniecības izaugsmi lielā mērā balstīs mājsaimniecību ienākumu pieaugums (uzņēmēji ziņo, ka šogad ceļ atalgojumu, lai noturētu darbiniekus, kā arī ir paaugstināta minimālā alga, kā arī neapliekamais minimums) un attiecīgi privātais patēriņš. Tomēr skaidrs, ka, neatjaunojoties noturīgam ārējam pieprasījumam un tādējādi neuzlabojoties eksporta izredzēm, šāds ekonomikas modelis nebūs piekopjams ilgtermiņā.

Par jauno ikmēneša aktīvu iegādes programmu

Situācija ārējā vidē saglabājas visai sarežģīta. Eiro zonā izaugsme ir vārga, turklāt nenoturīga. Šomēnes Eiropas Centrālā banka (ECB) izziņoja ilgi gaidīto un apspriesto aktīvu iegādes programmu (jeb tās paplašināšanu). Tā paredz ikmēneša aktīvu iegāžu apjomu 60 miljardu eiro apmērā. Pagaidām pāragri spriest par programmas iespējamo efektivitāti, tomēr skaidrs, ka šī programma nav unificēts risinājums eiro zonas problēmām – nepieciešamība pēc saprātīgas fiskālās politikas un nopietnām strukturālām reformām saglabājas.

Krievijas ekonomikas turbulence

Kamēr eiro zona cīnās ar savām problēmām, tikmēr robežas otrā pusē – Krievijā ekonomika piedzīvo īstu turbulenci. Krievijas rubļa kurss decembrī piedzīvoja ļoti strauju sarukumu, un tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas iedragā zemās naftas cenas, kas ir gandrīz divreiz zemākas, nekā vēl kādu laiku atpakaļ tika prognozēts, veidojot Krievijas valsts budžetu. Ekonomiskās sankcijas, ko ieviesa Eiropas Savienība un Krievija (vismaz to esošajā formā), šobrīd ir otrajā plānā – valūtas kursa un naftas ietekme ir būtiski lielāka.

Krievijas ekonomikas atslābumu īpaši jūt tie Latvijas uzņēmumi, kuri šajā tirgū darbojās ekskluzīvi. Ja pārtikas ražotājiem ir cerības agrāk vai ātrāk pārorientēties uz citiem tirgiem, tad dažādu mehānismu un elektroiekārtu ražotājiem ir grūtāk. To ietekmē tas, ka produktu sertifikācija galvenokārt ir izieta Krievijas tirgū, un jaunu tirgu iekarošana ir sarežģīta kā no tehnoloģiskā viedokļa, tā no tirgus tiesisko ieiešanas barjeru viedokļa. Tomēr neliela medus karote darvas mucā ir ziņas no atsevišķiem ražotājiem, kas jau paspējuši atrast jaunus noieta tirgus vai šobrīd atrodas pārrunu procesā ar potenciālajiem jaunajiem sadarbības partneriem.  

IKP prognozes

Ņemot vērā norises ārējā vidē, Latvijas Banka janvāra vidū ir pārskatījusi IKP izaugsmes prognozes 2015. gadam no līdzšinējiem 2.7% uz 2.0%. Tomēr jāatzīst, ka ar turpmāko ekonomisko izaugsmi saistīto risku izvērsums ir visai plašs. Pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību var atstāt "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības nopietna atsākšanās, ģeopolitiskās situācijas pakāpeniska noregulēšanās, kā arī noturīgākas izaugsmes atjaunošanās eiro zonā. Tikmēr negatīvajā pusē risku ir vairāk – eiro zonas izaugsmes perspektīvas, ģeopolitiskās situācijas tālāka eskalācija un jaunas sankcijas.