Latvijas tekošā konta deficīts 2024. gadā – 2.1 % no IKP

Gada beigas eksportā bijušas nedaudz pozitīvākas – gan preču, gan pakalpojumu eksports ir audzis, dodot pozitīvu devumu  2024. gada 4. ceturkšņa IKP, tomēr gada griezumā eksports tāpat nedaudz slīdējis lejup (līdzīgi kā tautsaimniecība kopumā). Tekošā konta bilanci gada beigās uzlaboja arī  Eiropas Savienības finansējuma ieplūde – krietni augstāks bijis otrreizējo ienākumu pārpalikums.

Preču eksports gada beigās audzis

Preču eksportā pārmaiņas 2024. gadā kopumā bijušas nelielas – eksporta vērtība samazinājusies vien nedaudz – par aptuveni 2 %. Eksporta cenas arī mazliet samazinājušās, tādējādi apjomu kritums bijis neliels. Ārējā vide joprojām nebija draudzīga eksportam – Latvijai nozīmīgu eksporta partneru (Igaunijas, Vācijas) ekonomikai pagājušais gads nebija labs, labāk veicies vien Lietuvai. Nākotnei papildu neskaidrības rada ASV importa tarifi, tirdzniecības kari. Tie tiešā veidā Latvijas eksportu skars maz, tomēr netiešā ietekme, kas izpaustos caur tirdzniecības partneriem (citām Eiropas Savienības valstīm), varētu būt lielāka.

Pērn gada beigās ar lielāku apstrādes rūpniecības izlaidi nekā 3. ceturksnī pieauga arī koksnes izstrādājumu eksports – tas nedaudz audzis arī salīdzinājumā ar 2023. gadu kopumā. Procentu likmju lejupceļš un būvniecības aktivitātes palielināšanās ārvalstīs palīdzēs šo preču eksportam augt arī turpmāk. 2024. gadā samazinājies mehānismu un elektroierīču eksports (atspoguļojot sankciju pret Krieviju ietekmi – mazinās eksports uz Krieviju un tai tuvajām valstīm), bet kopā ar koksnes izstrādājumiem audzis ķīmijas preču eksports.

Preču imports 2024. gadā samazinājās straujāk par preču eksportu, uzlabojot tekošā konta bilanci

Sekojot vājai attīstībai iekšējā patēriņā un investīcijās, arī preču importā būtiskas pārmaiņas nav bijušas – pērn gada nogalē tas bija līdzīgs 2023. gada pēdējā ceturkšņa vērtībai, bet gadā kopumā preču importa vērtība sarukusi par aptuveni 3 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, gada pēdējā ceturksnī pārmaiņas pa preču grupām bijušas nelielas – saruka, piemēram, metālu un plastmasas imports, bet pieauga koksnes izstrādājumu un transporta līdzekļu imports (tas gan visdrīzāk saistīts ar tālāku šo auto tirdzniecību uz, piemēram, Igauniju, kur ar šī gada sākumu mainījās auto reģistrācijas nodokļi). 2024. gadā kopumā lielākais kritums bijis minerālproduktu importā (būtiski mazāks gāzes imports, piem., zemāku cenu dēļ), tāpat samazinājās mehānismu un elektronikas imports (daļēji uz reeksporta krituma rēķina). Pieaugums bijis lauksaimniecības un pārtikas preču importa vērtībā – šo preču cenas globālajā tirgū joprojām ir augstas.

Pakalpojumu eksports straujākā straumē

Pretēji vājām preču tirdzniecības norisēm straujāk plūst pakalpojumu eksports – pērn 4. ceturksnī tas bijis tikpat liels, cik 3. ceturksnī, – vēsturiski augstākajā līmenī. Salīdzinot ar 2023. gada beigām, augstāks bijis gan transporta pakalpojumu, gan braucienu eksports. Vērtība turpinājusi augt gaisa transporta jomā, straujāk atspēries autotransports (kur palīdzēt varētu pozitīvas izmaiņas Eiropas Savienības mobilitātes pakotnē), un lielāku tūristu interesi piesaistījis Ziemassvētku tirgus, tāpat pieaudzis arī IKT pakalpojumu eksports. Attiecīgi arī gads kopumā visos iepriekšminētajos pakalpojumos bijis visai pozitīvs – pakalpojumi šobrīd ir eksporta dzinējspēks.

Pakalpojumu importā straujāk pieaug ārvalstu braucieni, ko veicina iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās. Tāpat vērojams, ka strauji aug būvniecības pakalpojumu imports – 2024. gadā tas bija 2 reizes lielāks nekā 2022. gadā, kas saistīts ar dažādu lielo projektu būvniecību Latvijā.

Ārvalstu investīcijas joprojām noturīgas

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes 2024. gada 4. ceturksnī arī augušas, sasniedzot 4.2 % no IKP jeb 461 miljonu eiro. Lielākās investīcijas veiktas tirdzniecībā, enerģijas nozarē un, kā jau ierasts, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Lielākie investori – Zviedrija, Lietuva un Nīderlande. 

Gadā kopumā ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes saglabājušās vēsturiski vidējā līmenī – 2.8 % no IKP jeb 1.1 miljarda eiro apmērā. Gada griezumā lielākās ieplūdes bijušas jau iepriekš minēto profesionālo pakalpojumu jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā un enerģijas nozarē, lielākoties no Zviedrijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas.