Latvijas tekošā konta deficīts 3. ceturksnī – 4.6 % no IKP

Latvijas eksporta vērtība gada griezumā vairāk nekā pēc gada pārtraukuma ir nedaudz pieaugusi; pozitīvākas vēsmas Latvijas eksports radis pakalpojumu jomā. Nenoteiktība pasaulē joprojām ir augsta, un tuvākajā nākotnē straujāku tautsaimniecību un tirdzniecības atgūšanos varētu kavēt arī potenciālie ASV tarifi Eiropas Savienības valstu eksportam. Lai gan ASV nav liels Latvijas eksporta partneris, ASV ir nozīmīgs partneris mūsu lielākajiem eksporta tirgiem, tādēļ tarifu noteikšanas gadījumā Latvijas eksports var ciest netieši. Ja ASV noteiktu muitas tarifus Ķīnai, Ķīnas eksportētāji varētu vairāk pievērsties Eiropas virzienam, vēl vairāk saasinot cīņu par tirgu arī Latvijas eksportētājiem, kuriem jau šobrīd vērojamas konkurētspējas pasliktināšanās iezīmes izmaksu ziņā.

Šogad raža bijusi labāka

Preču eksportā 3. ceturksnī pārmaiņas nav bijušas lielas, tomēr neliels pieaugums gada griezumā ir vērojams – nedaudz pieaugusi koksnes izstrādājumu eksporta vērtība, kas nākotnē varētu atkopties un augt straujāk līdz ar procentu likmju samazināšanos (gan eirozonā, gan Zviedrijā, kur tās tiek samazinātas pat straujāk). Šajā vasarā lauksaimniecības raža bijusi labāka nekā gadu iepriekš, tādējādi lielāks bijis lauksaimniecības produktu, tostarp labības eksports. Salīdzinoši nemainīgs bijis mehānisko un elektroierīču eksports, jo pieprasījums pēc šīm precēm bijis noturīgāks un nepiedzīvoja izteikti cikliskas pieprasījuma pārmaiņas.

Vājas investīcijas virza lēnu importa attīstību

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad 3. ceturksnī preču imports sarucis pavisam nedaudz, patēriņam neaugot strauji un investīcijām Latvijas ekonomikā sarūkot (kā minēts komentārā par Latvijas IKP dinamiku 3. ceturksnī). Zemāks nekā gadu iepriekš ir bijis minerālproduktu imports – gāzes, naftas produktu un elektroenerģijas importa vērtība sarukusi, to cenām esot zemākām nekā pirms gada. Tomēr energoresursu cenas bijušas diezgan svārstīgas, reaģējot uz dažādiem ģeopolitiskajiem saspīlējumiem tuvāk un tālāk pasaulē. Starp citām precēm vairāk sarucis vien mehānismu un elektroierīču imports, savukārt pārējo preču imports nav būtiski mainījies.

No pozitīvākām ziņām – pakalpojumu eksporta vērtība 3. ceturksnī sasniegusi jaunu rekordu

Sezonai raksturīgi 3. ceturksnī audzis braucienu un transporta pakalpojumu eksports, kāpusi ārvalstu tūristu aktivitāte. No transporta pakalpojumiem visstraujāk auguši autotransporta pakalpojumi, taču gaisa transports savu straujo izaugsmi 3. ceturksnī neturpināja. No citiem pakalpojumiem attīstīties turpināja telesakaru un datorpakalpojumi, savukārt citu saimniecisko pakalpojumu eksports joprojām saglabāja līdzīgu vērtību kā pagājušajā gadā. Kaut arī pakalpojumu eksporta vērtība Latvijā sasniegusi rekorda rādītāju, tomēr jāatzīmē, ka Baltijas kontekstā Latvijas pakalpojumu eksports nav ticis līdzi Lietuvas un Igaunijas izaugsmei – Lietuvā strauji aug autotransporta un finanšu pakalpojumu joma, savukārt Igaunijā straujāk audzis eksports IKT un citu saimniecisko pakalpojumu sektoros.

Pakalpojumu imports no eksporta neatpaliek un pat aug straujāk

Atgūstoties Latvijas patērētāju pirktspējai, strauji aug iedzīvotāju interese par ceļošanu ārpus valsts – Latvijas iedzīvotāju braucieni uz ārvalstīm aug straujāk nekā ārvalstnieku interese par Latviju. Iespējams, saistībā ar Rail Baltica būvdarbiem, aug būvniecības pakalpojumu imports, kas noteikti turpināsies arī nākotnē, kad gaidāmi vēl aktīvāki būvdarbi. Citu pakalpojumu imports nav būtiski mainījies, vairāk audzis vien citu saimnieciskās darbības pakalpojumu (piemēram, ar tirdzniecību saistīto) imports.

Ārvalstu tiešās investīcijas joprojām noturīgas

Ārvalstu tiešās investīcijas 3. ceturksnī sasniedza 327 miljonus eiro jeb 3.2 % no IKP, bet gada pirmajos trīs ceturkšņos – 658 miljonus eiro jeb 2.3 % no IKP. Investīcijas galvenokārt veiktas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos un finanšu un apdrošināšanas darbībās. Lielākie investori valstu griezumā, kā ierasts, ir no Zviedrijas, Igaunijas un arī Dānijas.

Vairāku datu – Latvijas Bankas datubāzē un analītisko datu tabulās.