Līdz ar inflācijas kritumu un investīciju aktivizēšanos ekonomiskā izaugsme atjaunojas

Latvijas IKP 3. ceturksnī ir palielinājies (+0.6 % pret iepriekšējo ceturksni; sezonāli koriģēti dati), kā to rāda Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan 3. ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī 4. ceturksnī. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās. Uzņēmumu eksporta iespējas samazina pieprasījuma bremzēšanās partnervalstīs līdz ar inflāciju ierobežojošas monetārās politikas īstenošanu vai tur, kur iepriekš izveidojusies tirgus nelīdzsvarotība atsevišķos segmentos (piemēram, nekustamā īpašuma segments Zviedrijā). Tāpat savu artavu varētu būt devusi lietavu un ūdens pieteces neveiksmīgā sastapšanās ar Daugavas kaskādes elektrostaciju remontdarbiem elektroenerģijas ražošanas sektorā.

Pēdējos mēnešos visai vāja bijusi tirdzniecības attīstība. Vairumtirdzniecības stagnēšanu varētu saistīt ar ārējo tirgu vājumu un, iespējams, arī graudu eksportam un līdz ar to arī transporta nozarei neveiksmīgo lauksaimniecības sezonu (pagaidām gan dati līdz augustam). Mazumtirdzniecību varētu būt bremzējusi daļas patērētāju piesardzība un daļas patērētāju pievēršanās pakalpojumu patēriņam. Interesanti, ka reālā izteiksmē apgrozījums stabili aug auto tirdzniecībā, kur, iespējams, sāk izpausties preferenču maiņa. Zaļais iepirkums sabiedriskajā sektorā, uzņēmumu pievēršanās vides, sociālajiem un pārvaldības jeb ESG principiem, valdības atbalsts, atsevišķas priekšrocības reģistrācijā un ekspluatācijā sekmē elektroauto iegādi. Vienlaikus šis pats auto segments plašākā kontekstā var papildināt ārējās ekonomiskās vides problēmu loku Latvijas auto detaļu ražotājiem: tie nav izolēti no autobūves industrijas grūtībām Rietumeiropā, par ko vairāk lasāms Daces Bērziņas rakstā.

Globālajā ģeopolitiskajā vidē iebrāžas jauni skarbi Tuvo Austrumu vēji, taču atšķirībā no 2022. gada ģeopolitiskās arēnas notikumiem būtiska ietekme uz resursu pieejamību vai tirdzniecības saitēm pašlaik nav vērojama. Ne pārāk labas ziņas vairākās frontēs tuvākajā laikā var uzturēt patērētāju piesardzību, taču ir arī līdzsvarojoši faktori: pirktspēju nostiprinošā virzienā darbojas ne vien inflācijas sarukums, bet arī ienākumu kāpums, t.sk. no nākamā gada sākuma gaidāmā minimālās algas paaugstināšana, kā arī plānotā atalgojuma palielināšana atsevišķās sabiedriskā sektora jomās un būvniecībā (līdz ar plānotajām ģenerālvienošanās pārmaiņām). Darba tirgus saglabājas visai ciešs, tomēr Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datos oktobrī pārtrūkst uzņēmēju pausto nodarbinātības gaidu uzlabojums.

Par to, kā īslaicīgas ekonomiskās norises iekļaujas globālajā ilgtermiņa izaugsmes stāstā, būs iespējams diskutēt Latvijas Bankas konferencē, kas notiks 8. novembrī. Savukārt precīzāk 3. ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams vērtēt novembra beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.